Zelenskis: Neviens negrib karā iesaistīt citas valstis

Eiropas līderi turpina demonstrēt nelokāmu atbalstu Ukrainai, bet, ja runājam par potenciālo miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā, Francijas prezidents uzsvēra, ka ideja par Eiropas militāro kontingentu Ukrainā, ko atbalsta Parīze un Londona, neparedz tā izvietošanu tieši uz saskares līnijas.

Šādu potenciālo miera uzturētāju izvietošana Ukrainas teritorijā notiktu tikai tad, kad karš būs beidzies. Lai gan atsevišķas Eiropas valstis šādu soli neatbalsta – Francija un Lielbritānija ir uzņēmušās līderību šādu atturēšanas spēku izveidē, un plānots, ka jau drīzumā Ukrainā ieradīsies dažādu Eiropas bruņoto spēku vadības grupa, lai iepazītos ar situāciju un meklētu risinājumus šādu atturēšanas spēku izvietošanai.

Zelenskis paudis, ka Ukraina nevēlas karā ieraut citas valstis, bet šādu miera uzturētāju izvietošana ir nepieciešama, lai atturētu krievus no vēlmes uzbrukt atkārtoti.

Ukrainas prezidents trešdien pēc tikšanās ar Francijas prezidentu sniedza interviju arī Eiropas Raidorganizāciju savienības pārstāvjiem. Daudz tika runāts gan par pēdējās nedēļās daudz apspriesto pamieru, gan arī to, cik ļoti Ukraina var paļauties uz ASV sarunās par pamieru un mieru nākotnē.

Īpaši ņemot vērā, ka ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs savos izteikumos par potenciālo pamieru citē Putina un Kremļa naratīvus. Komentējot Kremļa sarīkoto farsu, Vitkofs nesen izteicās, ka Krievijas okupācijā dzīvojošie ukraiņi paši vēloties būt Krievijas sastāvā, Vitkofs arī publiski jūsmojis par kara noziedznieku Putinu. Lūk, varam paklausīties, ko prezidents Zelenskis pauda.

"Neviens negrib vilkt karā citas valstis. Kontrolei ļoti svarīgs ir ārvalstu kontingents. Pirmkārt, jebkurš kontingents sastāv no kaujas vienībām, bet tās galvenokārt ir paredzētas situācijas kontrolei, uzraudzībai, kopīgu mācību veikšanai, kā arī lai novērstu jebkādu Krievijas vēlmi atgriezties ar jauniem agresijas viļņiem," saka Zelenskis.

"Es domāju, ka Vitkofs tiešām ļoti bieži citē Kremļa naratīvus, un tas pavisam noteikti mūs nepietuvinās mieram, un man diemžēl ir sajūta, ka tieši tas arī samazinās Amerikas spiedienu uz Krieviju. Mēs diemžēl varam tikai ar savu darbu un faktiem censties atspēkot šo propagandu, to mēs arī darām. Dalāmies ar izlūkošanas datiem, stāstām un rādām, jo Vitkofa izteicieni mums ļoti traucē. Mēs cīnāmies ar Putinu, un ļoti negribētos, lai viņam ir daudz palīgu citur," turpina Ukrainas prezidents.

"Mēs cīnāmies ar valsti, kura teritorijas ziņā ir 40 reizes lielāka par mums. Tas ir sarežģīti. Es esmu teicis prezidentam Trampam, ka es ļoti gribētu, lai Amerika ir mūsu pusē. Pat ja Amerika šodien ir izvēlējusies būt pa vidu, tad pa vidu ir pa vidu, nevis tuvāk Kremlim."

Agresorvalsts Krievijas kara noziegumi Ukrainā turpinās. Arī naktī uz ceturtdienu okupanti masveidā apšaudījuši Ukrainas pilsētas.

Uz Dnipro okupanti ceturtdienas naktī kopumā palaiduši vismaz 26 "Shahed" dronus, raidot vairākus uzbrukumus ar intervāliem. Šajos uzbrukumos ievainoti trīs cilvēki. Kādas mājas iedzīvotājus izglāba tas, ka viņi pēc pirmajiem sprādzieniem steidza slēpties bumbu patvertnē vai ievēroja divu sienu principu.

"Ne balkona, ne logu, ne durvju, nekā vairs nav," saka Larisa. "Es biju guļamistabā, tikko biju aizmigusi. Seši sprādzieni sākumā bija. Sprādziena vilnis mani pie sienas aizsvieda. Joprojām sirds dauzās kā traka," piebilst Olha.

Šajā dronu uzbrukumā cietušas kopumā 12 daudzstāvu mājas.

Savukārt Harkivā krievu armija īsi pēc plkst. 21.00  vakarā raidīja pirmos dronu triecienus. Harkivas pilsētā ievainoti 10, bet Harkivas apgabala Zoločivas ciemā – astoņi cilvēki. Ievainoto vidū ir arī bērni.

Ievainoto vidū ir arī piecus gadus vecs puisītis – viņa ievainojums ir vidēji smags, viņš nogādāts slimnīcā. Ievainoto vidū ir arī 14 gadus veca meitene, kurai ar stikliem nopietni sagriezta seja. Pārējiem ir dažāda veida un ķermeņa daļu lūzumi no šķembām un sprādziena vilnī sagrautajām ēku konstrukcijām.

Uz Harkivas pilsētu krievi raidīja 15 "Shahed" iznīcinātājdronus, plaši postījumi nodarīti divos Harkivas pilsētas mikrorajonos. Nopostītas dzīvojamās daudzstāvu mājas, privātmājas un divas skolas.

Krievijas armija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi arī Sumu pilsētai, tur drona triecienā viens ievainotais. Bet šodien okupantu karaspēks ar artilēriju un raķešu sistēmām raidīja masveida triecienus Hersonas pilsētai. Tur pieci ievainotie un viena sieviete gājusi bojā.