Policija pastiprināti kontrolēs ātrumpārkāpējus, taču izskan kritika par šādas akcijas lietderību
Līdz šīs nedēļas svētdienai visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti pastiprināti uzraudzīs ātrumpārkāpējus. Sākusies "Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa". Tās laikā likumsargus uz ceļiem redzēsim arvien biežāk. Tomēr izskan kritika, ka no šāda pasākuma, kas notiek reizi gadā, jēgas ir maz. Arī policijas novērojumi liecina – ar katru gadu sodīto ātrumpārkāpēju skaits tikai aug.
Šogad Latvija atkal pievienosies Eiropas mēroga drošības iniciatīvai, kuras laikā Valsts policija veselas nedēļas garumā ne tikai turpinās ikdienas satiksmes uzraudzību, bet pastiprināti sekos līdzi tam, vai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu.
Īpašs akcents tiks likts uz trešdienu, 9. aprīli, kad visās dalībvalstīs vienlaikus norisināsies 24 stundu ātruma kontroles maratons.
"Šogad ir kārtējā Eiropas drošības kampaņa, kā katru gadu piedalāmies šajā drošības pasākumā, noteikti arī šajā nedēļā intensīvāk pievērsīsim uzmanību ātrumpārkāpējiem, uzraugot arī ikdienas satiksmi. Strādāsim pa visu Latvijas teritoriju, visiem novadiem, īpaši tas būs trešdien, 9. datumā," vērš uzmanību Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Svaigākie policijas dati par ātrumpārkāpēju skaitu ir tikai par 2024. gadu. Pērn Valsts policijas darbinieki fiksējuši 77 712 ātrumpārkāpējus. Savukārt ar pārvietojamiem fotoradariem fiksēti 45 832 pārkāpumi, bet ar stacionārajiem radariem – 231 598.
Pērn Valsts policijas darbinieki šīs akcijas laikā fiksēja 2111 ātrumpārkāpumus, savukārt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tika fiksēti 11 628 pārkāpumi.
Un secinājumi ir skarbi: ātrumpārkāpēju skaits tikai aug.
"Ātrums aizvien ir joprojām visvairāk konstatētais pārkāpums, ikdienā uzraugot satiksmi, un pēdējā gada ir tendence šai statistikai palielināties. [TV3: Vai ir liela jēga no šādiem pasākumiem?] Noteikti jā! Redzam, ka ikdienā mums nav iespēja ar tādu kapacitāti pievērsties, bet šis ir tas laiks, kad to darām, un daļai no autovadītājiem šajā laikā rodas sapratne par ātrumpārkāpumu un sekām, ko tās var izraisīt," saka Jančevskis.
Satiksmes žurnālists Pauls Timrots ir pārliecināts, ka ātrumpārkāpēju kontrolei ir jābūt krietni biežākai, lai tā dotu reālus rezultātus.
"Akcija ir mazliet mulsinoša, ja tajā iedziļinās. Kas pats svarīgākais – policijai uz ceļa jābūt daudz, daudz vairāk redzamai, vienkārši trūkst kadru, kas to varētu darīt. Tehniku var nopirkt, radarus, bet nav kas stūrē, mēra. Mans aicinājums būtu tādu akciju, ka policijas mums būs divreiz vairāk. Tagad mēs mērām to, ko visvieglāk nomērīt. Iedomājamies, ja slimnīcā būtu akcija, reizi gadā visiem mēram temperatūru, tāpēc ka ērti nomērīt," spriež Timrots.
Policijas vadība vairākkārt atzinusi, ka atrast darbiniekus ar pašreizējām algām ir liels izaicinājums, tādēļ arī satiksmes uzraudzībā biežāk izmanto tieši tehniskās iekārtas, nevis policistus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
