Dabas sargi dod zaļo gaismu zosu šaušanai sējumos; izsniedz 41 atļauju

Ar pārvaldes izsniegtām atļaujām līdz 15. maijam kopumā visā Latvijā iegūstamas ne vairāk kā 1 000 zosu – 500 sējas zosu Anser fabalis un 500 baltpieres zosu Anser albifrons.

Letālo atbaidīšanu var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai.

Atbaidīšanas laikā jāievēro visi nosacījumi un medības reglamentējošie normatīvie akti, kā arī ir aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu, un atrasties ar svinu saturošu gludstobra munīciju darbības veikšanas vietā. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.

Šopavasar pārvalde saņēmusi 14 pieteikumus par augkopībai nodarītiem postījumiem 479 hektāru platībā. Salīdzinājumam var minēt, ka 2024. gadā pieteikto postījumu platības bija 382 hektāri, 2023. gadā – 216 hektāri.

Pārvalde zemniekiem par 2024. gadā zosu radītajiem postījumiem augkopībai izmaksājusi 170 917 eiro, kas pārsniedz 2023. gada kompensāciju apmēru – 131 238 eiro.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir sarežģīts process, kas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi.

Lauksaimniecības zemēs migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

21. gadsimta vidū zosu skaits Eiropā bija samazinājies līdz minimumam pārmedīšanas un dabisko biotopu izzušanas dēļ. Pateicoties ieviestajiem stingrajiem aizsardzības pasākumiem, galvenokārt pavasara medību aizliegumam, vairāku zosu sugu populācijas šobrīd atjaunojas. Latvijā pavasara migrācijā neviena zosu suga nav medījama.