Uz saturu

Saulkrastu novadā zeļ tūrisms, bet kūrorta vietvara laukus reizēm aizmirst

2025. gada 16. aprīlī 7:24

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina viesoties Latvijas novados. Mūsu ceļš veda uz Saulkrastu novadu, lai noskaidrotu, kāds tur valda noskaņojums un kādi politiskie vēji pūš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Novadu reformas laikā Saulkrastiem tika pievienots Sējas novads un izveidota pašvaldība ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotājiem un 277 kvadrātkilometru platību. Šogad plānotais budžets novadā ir 25,5 miljoni eiro. Pieaug maksājumi arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Saulkrastu novads plāno fondā šogad iemaksāt tuvu diviem miljoniem eiro.

Saulkrasti, kas gandrīz 20 kilometru garumā stiepjas gar jūras piekrasti, protams, ir kūrortpilsēta. Vasaras sezonā šeit ieplūst daudz vairāk cilvēku, un ne tikai pilsētas viesi un atpūtas meklētāji, bet arī vasarnīcu īpašnieki, kas gada siltākajos mēnešos par savām mājām sauc tieši Saulkrastus.

Vietvaras dzīve un ekonomika cieši savijusies ar tūrismu, kultūras pasākumiem, viesmīlību un aktīvo atpūtu. Piejūras pilsētā jau vairāk nekā 15 gadus ar uzņēmējdarbību saistīts Andris Burbergs. Viņš šeit attīstījis aktīvās atpūtas kompleksu – ar peintbola laukumu un kempingu.

Saulkrastu atpūtas parka "Bušas" īpašnieks Andris Burbergs stāsta, ka Saulkrastos ir izteikta sezonas smarža. "Mēs tiešām strādājam kā kūrorts. Vasarā pelnām, raujam, ir pārslodze, un ziemā tad ir tāds klusāks, tikai nedēļas nogales," viņš pastāsta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kempinga īpašnieks norāda – pašvaldības attieksme pret uzņēmējiem kopumā vērtējama pozitīvi, tiek uzlabota infrastruktūra.

Andris Burbergs
Saulkrastu atpūtas parka "Bušas" īpašnieks

"No pašvaldības puses noteikti ir interese palīdzēt. Pēdējos gados ļoti jūtama ir tieši pilsētvides sakārtošana, lai klientiem, tūristiem, būtu ērti šurp atbraukt. Saulkrasti vienmēr bijis tāds sūnu ciems, un tikai pēdējos gadus, protams, ar ļoti, ļoti lielu Eiropas naudas palīdzību tiek attīstīti veloceliņi, gājēju celiņi – tepat mums arī tiek veidots pāris kilometru garš velo un gājēju celiņš, viss būs sakārtots un skaists."

Gatavojoties vasarai, Saulkrastu ielās vēl rit remontdarbi. Saulkrastu iedzīvotāja Dace stāsta, ka pilsētā salabotas visas nobrauktuves. "Šo ēku fantastiski izremontēja. Mana meita tur iet uz jauniešu centru un bibliotēku. Ar skolām tika skaidrībā, visādi sīkumi – pludmalē arī ģērbtuves labiekārtotas, un takas vēl tagad būvē, es tikai pozitīvi skatos uz izmaiņām," viņa priecīga par pilsētas attīstību.

Arī TV3 Ziņas uzrunātais Jānis atzīst, ka, viņaprāt, pilsēta lēnā garā attīstās uz pozitīvo pusi. Projekti neesot milzīgi, bet "lēnām rušina, rušina, un iet uz labo pusi".

Vasarās joprojām problēmas radot autostāvvietu trūkums, šo jautājumu pašvaldība risinot, bet lēnām. Negatīvais aspekts pilsētā ir iebraucēji, kuri, dodoties uz koncertiem estrādē, pie dzīvojamām mājām atstāj savas automašīnas. Pilsētnieki arī cer, ka tiks izveidotas papildu stāvvietas.

Vietējā iedzīvotāja Egita pirms četriem gadiem veikto novada paplašināšanos vērtē kā izdevušos. No Sējas novada pievienošanas Saulkrastiem viņas ģimenē ir arī ieguvums. "Vislielākais ieguvējs ir mans puika," saka Egita. "Viņš tagad var braukt uz Sējas mūzikas skolu, un tur ir ļoti, ļoti brīnišķīgs kolektīvs. Viņam par ceļu nav jāmaksā. Ja mēs katrs būtu savā novadā, tad tas tā noteikti nebūtu!"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saulkrastu novada ekonomikai būtisku artavu, protams, dod Skultes osta, kas vēriena ziņā ir ceturtā lielākā Latvijā.

Šeit pamatā pārkrauj kokmateriālus, tā, piemēram, pērn pārkrauto kravu apjoms audzis pat par gandrīz 30 %tiem. Šis fakts gan radījis ārkārtīgi lielu slodzi piebraucamajiem ceļiem uz ostu un apkārtējām dzīvojamām mājām. Taču netālu no ostas uzrunātie Zvejniekciema iedzīvotāji priecājas, ka pirms dažiem gadiem ciemā uzcelts jauns veikals.

Lauris klāsta, ka vasarā veikalā ir milzu rindas. Laurim veikals tuvumā mājai ir ļoti svarīgs, jo citādi pēc iepirkumiem būtu jādodas uz citu veikalu – apmēram kilometra attālumā.  "Mums taču te ir tūkstošiem vasarnīcu," viņš saka par cilvēku pieplūdumu sezonā. "Ziemā nav nekādas vainas," viņš saka.

Saulkrastiem pievienotās Sējas centrs – Loja – atrodas vairāk nekā 20 kilometru attālumā. Iedzīvotāji gribētu, lai sabiedriskais transports kursētu biežāk. Lojas iedzīvotāja Aina stāsta, ka sarežģīts ir tieši transporta jautājums. Viņai ir grūtības tikt uz Saulkrastiem un atpakaļ, tāpat arī, viņasprāt, nepietiekama ir novada domes komunikācija ar Lojas iedzīvotājiem.

Saulkrastu un Sējas novadu apvienošanā spēku samērs pamatīgi nosvēries par labu piejūras pilsētas vajadzībām, uzskata Sējā uzrunātie uzņēmēji.  Šeit cilvēki jau gadu gadiem nodarbojas ar lauksaimniecību, kas tagad sagādājot novada domei tikai sarežģījumus.

Kūrorts ar laukiem neiet kopā. Par to īpaši pēdējos gados ir pārliecinājušies lauksaimnieki no Sējas. Vietējā graudkopības uzņēmuma saimniece intervijai kameras priekšā nepiekrita, jo viņa dzīvē vadās pēc principa – par pašvaldību vai nu labu, vai neko.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lauksaimniecības Pakalpojumu kooperatīva ABRA vadītāja Inese Karlova aizkadrā min, ka pašvaldība netiek galā ar savu ceļu infrastruktūru, tos laikus negreiderē un arī nenotīra sniegu, radot pamatīgas problēmas uzņēmumam, uz kuru no visas valsts ved graudus.

Ar līdzīgu stāstu dalās uzņēmējs Normunds Kalniņš, kam pieder viena no modernākajiem piena lopkopības saimniecībām Latvijā. Pērnvasar problēmas sagādājusi pašvaldības neizdarība – ceļā nepareizi ierakta caurteka, kā rezultātā applūda viņa lauki.

Normunds Kalniņš
Sējas zemnieku saimniecības "Robežnieki" īpašnieks

"Mēs nevaram novadīt ūdeņus, jo pašvaldība nav izdarījusi pienākumus no savas puses. Uzzvanot uz pašvaldību, uzreiz tika norīkoti cilvēki un apspriedes, un analīzes, un sākumā bija pozitīva atbilde, – kas ir loģiski, ka pašvaldībai ir jāsataisa, bet atnāca atbilde – nekas nebūs, taisiet paši! Tad radās tāds jautājums, kas notiek un kam tā pašvaldība ir domāta?"

Pašvaldības kļūda lauksaimniekam izmaksāja dārgi, to nācās novērst par saviem līdzekļiem. Kalniņš cer, ka nākamajā sasaukumā Saulkrastu novada dome izpratīs lauksaimnieku vajadzības un neliks sprunguļus uzņēmēju riteņos. Kalniņš aicina novada domi vairāk domāt par ražotājiem. "Es dzirdu, ka ir sarežģījumi arī citiem uzņēmējiem, un nav tāda aktīva vēlēšanās to risināt! Man jau liekas, ka uzņēmēji ir jebkuras pašvaldības mugurkauls! Ne jau Eiropas fondi un pabalsti no valsts un citām pašvaldībām," savu vērtējumu sniedz uzņēmējs.

Par vēlētāju balsīm Saulkrastu novadā sacentīsies seši saraksti. Domē jāievēlē 15 deputāti.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm