Latvija nolemj izstāties no kājnieku mīnu konvencijas
Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.
Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.
Kā iepriekš ziņots, – iecerēts, ka Latvija no konvencijas izstāsies kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Arī Somija paziņojusi, ka plāno izstāties no Otavas konvencijas.
Jāpiebilst, ka Otavas konvencijas jautājums Saeimas tribīnēs izraisījis asas diskusijas arī iepriekš, kad tā skatīšana marta beigās nonāca Saeimā. No Saeimas tribīnes brīžiem augstos toņos daļa deputātu aicināja šādu soli nespert, atgādinot, ka savulaik pret kājnieku mīnu izmantošanu cīnījās princese Diāna. Tomēr Saeimas vairākums noskaņots atbalstīt izstāšanos no šī starptautiskā līguma, lai stiprinātu mūsu valsts aizsardzības spējas.
Kas ir Otavas konvencija?
Šī konvencija pieņemta Oslo 1997. gada 18. septembrī, bet tā stājās spēkā 1999. gadā. Tai bija pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.
Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.
Kāpēc Latvija vēlas izstāties no konvencijas?
Otavas konvencijai par kājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu Latvija pievienojās 2005. gadā. Taču Krievijas agresijas dēļ situācija ir radikāli mainījusies.
Ārlietu ministrijā atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību.
Atsaucoties uz karadarbība Ukrainā, ministrijā norāda, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Tāpat ministrija secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa – kājnieku mīnu – izmantošanu.
Ārlietu ministrija piebilst, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos.
Konvencija arī paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās. Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.
Ministrija uzsvērusi, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās saistības, tostarp humānās tiesības, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
