Līvāni – atslēga Latgales vārtos. Iedzīvotāji grib lielāku atbalstu uzņēmējiem un pieejamākus pakalpojumus
Līdz pašvaldību vēlēšanām palikuši mazāk nekā divi mēneši, un TV3 Ziņas turpina sižetu sēriju par Latvijas novadiem un pilsētām. Šoreiz stāsts ir par Līvānu novadu, kas ir kā "atslēga Latgales vārtos" un arī svarīgs reģiona rūpnieciskais centrs. Šajā novadā, kuru kā vienu no retajiem neskāra administratīvi teritoriālā reforma, daudzi tomēr cer uz pārmaiņām.
Novadu reforma Līvānus neskāra. Pašvaldība ir vairāk nekā sešsimt kvadrātkilometru liela, tajā reģistrēti vairāk nekā 10 700 iedzīvotāju. Vietvaras 2025. gada budžets pārsniedz 18 miljonus eiro, tostarp arī teju trīs miljonu eiro dotāciju no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Atslēga Latgales vārtos – tā dēvē Līvānu novadu, kurš atrodas Daugavas krastā, un, braucot no Rīgas puses, ir pirmais novads Latgalē. Līvāni vienmēr bijusi industriāla pilsēta, un līdz pat mūsdienām viens no tās stūrakmeņiem ir likvidētā stikla fabrika, kuras piemiņu saglabājusi rūpnīcas teritorija. Lielākie uzņēmumi no tuvējām apkaimēm ir izvēlējušies tieši Līvānu industriālo zonu kā savu bāzi, veidojot vietējās ekonomikas pamatu.
Viens no uzņēmumiem, kas atrodas pilsētas industriālajā zonā, ir guļbūvju ražotājs SIA "Eko nams". Uzņēmums saimnieko rūpnīcā, kur kādreiz tika ražotas pazīstamās "līvānietes" – tipveida mājas, kas vēl joprojām rotā Latvijas ainavu. Līvānu novads pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā ierindojās augstajā 8. vietā starp visiem Latvijas novadiem eksporta pieauguma ziņā. Pirms četriem gadiem "EkoNams" lepojās ar veiksmīgu eksportu uz Skandināviju, bet šobrīd, kā atzīst ražošanas vadītājs Rolands Cirsis, uzņēmums cīnās par izdzīvošanu.
"Nav mums to lielo apjomu, pasūtījumu, kādi agrāk bija, pirms četriem gadiem. Cenšamies izcīnīt pasūtījumus gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Somijā. Cenšamies izdzīvot."
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem pērn Līvānu novadā bezdarba līmenis bija nedaudz virs sešiem procentiem (6,1%), kas ir zemāk nekā vidēji Latgalē, taču uzņēmumiem tāpat trūkst kvalificētu darbinieku.
"Ja apstājas, iekustināt šo visu procesu, ražošanu ir ļoti smagnēji. Cilvēku Līvānos netrūkst, bet meistaru mums pietrūkst. Cenšamies paši cilvēkus paņemt, paši apmācīt, izaudzināt viņus, lai viņi spētu palikt šeit."
Savukārt Līvānu novada Sutros saimnieko ģimenes uzņēmums "Rasa Botanicals".
Covid laikā uzņēmums ātri pielāgojās tirgus pieprasījumam, uzsākot dezinfekcijas līdzekļu ražošanu, bet šobrīd viņi turpina radīt arī dažādus krēmus, saglabājot augstākos kvalitātes standartus un dabisko sastāvu. Uzņēmuma ražošanas vadītājs Māris Grigalis no jaunās vietvaras sagaida rīcību un sadarbību.
"Noskaņa vēl tik tagad sāks parādīties. Tad, kad jau ir zināmi saraksti. Līvānos, ja nemaldos, šajās vēlēšanās būs astoņi saraksti. Tik daudz nav bijis. Pēdējie četri gadi ir tādi ne visai izdevušies Līvānu novadam, jo deputāti savā starpā plēšas, un viena puse strādā, otra puse raksta sūdzības, un loģiski, ka tā darbs uz priekšu neiet. Kopā būtu jāstrādā cilvēku labā, lai palīdzētu cilvēkiem, lai palīdzētu biznesam attīstīties un lai novads plauktu un zeltu."
Kamēr uzņēmēji no pašvaldības sagaida lielāku ieinteresētību un atbalstu uzņēmējdarbības vides stiprināšanā, TV3 Ziņu uzrunātie vietējie iedzīvotāji sagaida aktīvu jaunās vietvaras darbu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, īpaši veselības aprūpē, tāpat sabiedriskās kārtības labāku uzraudzību.
"Četri gadi – nu kaut kādi viņi bija… Bija arī labi momenti, bija slikti. Izmaiņas gribas visiem. [Jaut.: Ir kādas konkrētas izmaiņas, ko gribētos?] Varbūt drošība, pirmkārt, drošība Līvānos, jo pēdējā laikā te visādi gadās. [Jaut.: Zādzības?] Arī zādzības, kaut kādi kautiņi notiek. Gribētos vairāk iespēju jauniešiem dot, bērniem, protams. Kaut kāda programma laikam vajadzīga, lai piesaistītu. Ģimenes ārstu problēma mums ir ļoti aktuāla. [Jaut.: Par maz ģimenes ārstu?] Jā, un visi, kas ir palikuši, ir diezgan veci, jau pensijas vecumā. [Jaut: Jaunu speciālistu trūkums?] Jā, tas ir ļoti aktuāli."
Astrīda – Jersikas pamatskolas apkopēja, ik dienu neatkarīgi no laikapstākļiem pārvietojas ar velosipēdu. Viņa cer, ka domnieki uzlabos ceļus ārpus novada centra.
"Tālu jau nav jābrauc. Tāds tas mums ir gandrīz vienmēr, tas jau vēl ir labi tagad – bet ir tas arī vēl trakāks. Galvenais, ka pastāv mums skola, ka mums ir darbs tomēr, mums šeit notiek pasākumi. Vairāk jau pamet, brauc uz Ogri mācīties meža tehnikumā. Te uz vietas novadā mazāk paliek, nekā uz citām pusēm."
Līvānu novads pēdējos gados nonācis uzmanības centrā arī ar Eiropas prokuratūras un vietējo korupcijas apkarotāju kratīšanām par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas fondu līdzekļu izlietojumā. Šos notikumus spilgti atceras arī novadnieks Jānis.
"Protams, ka nav kārtībā. Uzlabojums būtu pamainīt valdību un tad jau skatīties, kādi būs jaunās valdības darbi. [Jaut.: Un kādi ir bijuši šīs valdības darbi, kas neapmierina?] Nedarbi drīzāk. Grūti jau tā pateikt – zagšana, vai kā to nosaukt. Solījumi, kas netiek pildīti. [Jaut.: Piemēram?] Angārus ceļ par Eiropas naudām, kur beigās tiek iznomāts vienam – tas nomā tālāk, tā diez vai ir uzņēmējdarbība. [Jaut: Ko jūs sagaidāt no jaunā sasaukuma, kas būtu jāuzlabo?] Jaunas sejas, tad jau redzēs. Izstrēbt vecos mēslus."
Līvānu novada domi jau vairāk nekā 20 gadus vada viens mērs – Andris Vaivods, kurš šobrīd pārstāv "Latvijas attīstībai".
"Lai tiktu un paliktu, viņi ir apvienojuši četrus partiju sarakstus, zinot, ka tāpat viņi atkal tiks, tas arī viss."
"Ļoti labi mums ir tagad, neapbižo ar naudiņu. Viss kārtībā ir, agrāk ļoti slikti bija, tagad labi. Es ceru, ka paliks tie vecie. Labi būtu, ja viss paliktu pa vecam."
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Līvānu novadā kandidēja četri politiskie spēki. Šogad konkurence būs lielāka, jo iesniegti astoņi saraksti un novadnieki vietējās varas pārstāvniecību vēlēs no 96 kandidātiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
