"Izmaiņu nav!" Balvu novadā iedzīvotājiem pozitīvisma maz, bet uzņēmējs mudina nežēloties

Novadu reformas laikā Balviem tika pievienots Viļakas, Baltinavas un Rugāju novads, rezultātā izveidojās pašvaldība ar vairāk nekā 18 tūkstošs iedzīvotāju un teju 2400 kvadrātkilometru platību. Šogad plānotais budžets – 37 miljoni eiro, no kuriem gan teju piektdaļa jeb 7 miljoni nāk no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

250 kilometru no galvaspilsētas attālajā Baltinavā, kā daudzviet pierobežā, turpina sarukt iedzīvotāju skaits un darbadienas vidū ciems gaužām tukšs. Neliela rosība gan pie vietējā veikala, kur satiekam Viktoriju. Viņa dzimusi un augusi Baltinavā, ir divu bērnu mamma. Vai arī atvases paliks dzīvot pierobežas ciemā, viņa gan skeptiska.

"Vispār te nav nekādas perspektīvas. Viņi iegrūž naudu tur, kur nevajag. Tur uzliek divus krēslus, interneta vai kā tur sauc, nu, priekš kam? Viņi labāk to naudu būtu citur veltījuši. Bērniem nav laukuma, kur aiziet. Tiešām nav. Viņi saka, ka te jaunas ģimenes negrib dzīvot, bet – kur man ar bērniem aiziet, arī nav kur," saka Baltinavas pagasta iedzīvotāja Viktorija.

Bērnu gan Baltinavā netrūkstot. Patlaban vietējā bērnudārzā iet 52 bērni, arī vidusskola vēl turas virs ūdens. Tajā gan 10.-12. klasē mācās vien 16 jauniešu. Taču pērn pagastā piedzima tikai septiņi bērni, vēl pirms gada – deviņi. Ņemot vērā zemo dzimstību, baltinaviešiem bažas par skolas nākotni – te saka, ja to aizvērs, iedzīvotāji pierobežu pametīs pavisam.

Sandra

Baltinavas pagasta iedzīvotāja

Ja dzīvot vajag, tad var dzīvot. Bet izmaiņu krasu es te nejūtu. Tas ir viss, ko es varu pateikt. Kamēr ir skolas, kamēr tas viss ir, tikmēr jau viss ir labi. Kā te nekā vairs nebūs, tad… Siliņas kundze arī mums te bija. Solīja, ka pastāvēs vidusskola tajā pierobežā. Nav tā, ka bērnu te nav, ir bērni. Bet, kad te visu aizklapēs ciet, arī bērnu nebūs.

Lielāka rosība tikmēr Viļakas centrā. Runājot par skolām, arī šeit gan vietējā vidusskolā neatbilst skolēnu skaita prasībām un ir apdraudēta. Un arī šeit pozitīvismu var dzirdēt gaužām maz. Pirms četriem gadiem viļakieši teica, ka gana labi bijis dzīvot pašiem savā novadā un arī tagad vietējie uzskata – no apvienošanos ar Balviem ieguvumu īsti nav ieraudzījuši.

"Ziniet, es te neesmu pavisam vietējā, kā viņi saka – čiuliete esmu, nevis latgaliete. Bet vispār jau man liekas, ka ir ceļi nedaudz uzlabojušies. Nu, kaut ko jau dara, nav jau tā, ka neko nedara," saka Viļakas pagasta iedzīvotāja Ingrīda.

Bet Viļakas pagasta iedzīvotājs Kristaps piebilst: "Viss tas pats. Bija, kad Viļakas novads, vismaz vairāk tika darīts. Tagad Balvos viss vairāk notiek. Vairāk nekādu izmaiņu nejūtu. Viss ir pa vecam. Esam individuālā darba veicēji, strādājam lauksaimniecībā, braukājam apkārt, vismaz grants ceļi būtu jāuzlabo biežāk. Tā pati Rekova, tur caur centru braucot, tur vienkārši uz 20 ir jābrauc."

Kamēr pagastos par ceļu stāvokli sūdzas, novada centrā rosās traktori un strādnieki – tur tiek rekonstruēta Balvu galvenā iela. Tomēr arī pašiem balviniekiem par pēdējo četru gadu pašvaldības darbu īsti ko teikt nav. Arī šis novads piedzīvojis finansiālas problēmas. Lai izķepurotos, pašvaldība bija pārgājusi uz četru darba dienu nedēļu un aizņēmās 2,4 miljonus no valsts, tādēļ lieli projekti vai kādi būtiski uzlabojumi, izpalikuši.

Irēna

Balvu iedzīvotāja

Es nejūtu, ja neskaita to, ka pagājušogad mēs galīgi bijām nonākuši bankrotā. Nu, viss paliek aizvien sliktāk. [TV3 Ziņas: Tad, kā jūs vērtētu, kāds ir noskaņojums Balvu iedzīvotājiem šobrīd? Pirms vēlēšanām?] Nu, nezinu. Ņemot vērā, ka pēdējo gadu mēs visi dzīvojām savilkuši jostas, tad nekā dižā labiekārtošana jau nebija. Nu, bet galvenā ielā tiek remontēta. Nu, vēlēšanas tuvojas, uzreiz atrodas nauda un viss, tā jau ir skaidra lieta.

Savukārt Balvu novada iedzīvotājs Artūrs norāda: "Taisni tā. Ceļš ir vēlēšanu ceļš, to mēs visi saprotam. Pamainījies ir novada centros. Novada centros ir uzlabojumi. Nomalēs nav nekas mainījies, absolūti nekas mainījies. Manuprāt, nav piesaistītas investīcijas novadā, absolūti nekādas. Pilnīgi. Kaut ko pasponsorē vietējos uzņēmējus, un tas ir viss."

Lai novads attīstos, Balviem ir jādomā par uzņēmējdarbības attīstību. Novadā trūkst  lielu ražojošu uzņēmumu ar daudz nodarbināti. Patlaban lielākais darba devējs novadā ir vietējā slimnīca, kas nodarbina ap 300 cilvēku. Tomēr nevar arī teikt, ka uzņēmēji Balviem iet ar likumu.

Kuprava Nereti saukta arī par Latvijas spoku pilsētu. Par tādu tā kļuva pēc tam, kad bankrotēja šeit esošā cauruļu ražotne, būtiski samazinājās iedzīvotāju skaits un tika pamestas arī vairākas daudzdzīvokļu ēkas. Tomēr tieši šeit pirms trim gadiem tika izveIdots uzņēmums "Kuprava Industry", kurā tiek ražotas premium kvalitātes saunas, kas tiek eksportētas uz aptuveni 30 pasaules valstu.

Uzņēmuma vadītājs Gints izrāda ražotni  – te iepriekš nav bijis ne logu, ne durvju, iekšā kaudze atkritumu. Tagad ražotne nodarbina 14 cilvēku. Saunas, kas top, ir roku darbs. 95% Kupravā ražoto saunu sildās ārzemnieki.

"Mēs teiksim, Norvēģijā, Lofoten salās uzlikām tādas, kur pat 12 var iekšā sēdēt. Episka vieta fjorda vidū, kalnos," stāsta uzņēmuma vadītājs.

Gints atzīst, ka bieži saņem jautājumu – kādēļ uzņēmums atvērts Kupravā, kas ir pierobežā. Vietā, kur parasti uzņēmēji sūdzas, ka nav darba roku. Tomēr Gints saka – problēmu patiesībā neesot.

"Man kādreiz prasa, ui, Kuprava ir tik tālu. Es parasti saku, uz Liepāju esi braucis? Tas ir stundu ātrāk. Tas ir iesakņojies, ka tā Latgale ir kaut kur baigi tālāk. Tāpat lielās kravas mašīnas, kas no mums ved saunas, tai saunai galamērķis ir Islande. Viņiem ir absolūti vienalga, kur viņu paņemt. Es tur neciešu cenas ziņā, turklāt, ja es krauju pilnu mašīnu, viņu paņems jebkur, kaut vai Ludzā vai Krāslavā," saka Gints.

Un uzņēmējs norāda – žēloties par to, kas trūkst varētu ilgi. Tomēr viņš saka – jēgas no tā nekādas. Tā vietā viņš mudina citus uzņēmumus arī apsvērt iespēju ražotnes atvērt tiešu Latgalē, jo no tā redz tikai ieguvumus.

"Kupravā mēs esam vienīgie. Mēs savā ziņā esam ekskluzīvi. Mums ir daudz vieglāk strādāt. Jo mēs te esam mazāk. Un es te būtībā saku priekšā, skatieties, meklējat perifērijā, kur varat izvērsties, jo tas ir pluss, ka mēs te esam, un mums sagaidīt, ka mūs uzklausa ir daudz vienkāršāk," bilst uzņēmējs.

Tādēļ Gints cer, ka arī Kupravā viņi nebūs vienīgi, kuru ražotnes logos deg gaisma. Nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību novadā sola visas 9 partijas, kuras cer iegūt kādu no 15 deputātu krēsliem Balvu novadā.