Ar Ukrainu nebūs gana. Cik ilgā laikā Putins varētu būt gatavs uzbrukt kādai Baltijas valstij?

Okupantu valstij ir lieli plāni. Tās mērķis ir paplašināt bruņoto spēku skaitu līdz 1,5 miljoniem karavīru aktīvajā dienestā. Salīdzinājumam – uz 2023. gada septembri šādu karavīru bija 1,3 miljoni.

Tāpat tā paziņojusi par jaunas vienības – 44. armijas korpusa – izveidi Karēlijā, kas atrodas netālu no Somijas robežas. Iepriekšējā šāda vienība pērn tika sakauta Ukrainā. Vienlaikus Krievija arī paplašina vairākas savas brigādes, veidojot lielākas divīzijas.

Šo attīstības plānu realizācija prasīs vairākus gadus, bet, ja Krievijai tas izdosies, kā norāda Lietuvas Izlūkdienests, tas lielvalsts karavīru, ekipējuma un ieroču skaitu Rietumu frontē uzaudzēs par 30-50%.

Līdz 2024. gadam Krievijas pārapbruņošanās "ir pārgājusi no rekonstrukcijas uz intensīvu militāro stiprināšanu". Un mērķis ir spēt "cīnīties ar NATO spēkiem vienlīdzīgos noteikumos", savā ziņojumā skaidro Dānijas izlūki.

Pašlaik nav konkrētu izlūkošanas datu, kas liecinātu, ka Krievija plāno uzbrukt NATO, taču tās nodomi ir nepastāvīgi.

Lietuvas izlūkdienesti norāda, ka Krievijas spēja karot lielā mērā ir atkarīga no kara rakstura. Proti, salīdzinoši īsā laika posmā Krievija, visticamāk, nespēs uzkrāt tādas militārās spējas, kas nepieciešamas liela mēroga konvencionālam karam ar NATO.

Tomēr lielvalsts var attīstīt savas militārās spējas tā, lai tās būtu pietiekamas ierobežotai militārajai operācijai pret vienu vai vairākām NATO valstīm.

Līdzīgās domās ir arī dāņu izlūkdienesti, kas lēš – Krievijai būtu nepieciešami pieci gadi, lai sagatavotos lielam karam, kurā joprojām neiesaistītos ASV. Bet, lai sagatavotos reģionālam karam pret vairākām Baltijas jūras valstīm, tai būtu nepieciešami tikai divi gadi. Savukārt pietiktu vien ar sešiem mēnešiem, ja tā vēlētos uzbrukt tikai vienai Baltijas valstij.

"Krievija turpmākajos gados pakāpeniski kļūs vairāk noskaņota izmantot militāru spēku, lai izdarītu spiedienu uz NATO kopumā vai uz atsevišķām NATO valstīm," pārliecināti ir Dānijas izlūki.

Tie varētu būt relatīvi nelieli incidenti, piemēram, mēģinājumi iejaukties ASV, Lielbritānijas un Francijas izlūklidmašīnu darbā. Vienlaikus tie var būt arī vērienīgāki mēģinājumi destabilizēt Krievijai blakus esošās teritorijas, piemēram, Norvēģijai piederošo Svalbāras salu, kur NATO sabiedrotajiem varētu būt grūtāk vienoties par laicīgu atbildi.

Tikmēr Zviedrijas izlūkdienesti apgalvo, ka liela kara iespējamība tās tuvumā joprojām ir zema. Taču tie arī brīdina, ka "bruņots uzbrukums" Baltijas valstīm vai NATO kuģiem ir pilnīgi iespējams.