Tālmācībā bērni pieraduši pie tehnoloģijām un skolā var justies garlaikoti, norāda profesore Koķe
Saeima šobrīd skata grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tālmācības ierobežošanu. Lai gan par šo tēmu izskan daudz un dažādi viedokļi, svarīgi saprast, ka mūsdienās nav iespējama norobežošanās no tehnoloģijām. Bērni, kuri šobrīd mācās tālmācībā, ir pieraduši pie tehnoloģijām, un, atgriežoties skolā, viņi var justies garlaikoti. Bērnu un jauniešu zinātkāre ir jāuztur un digitālie risinājumi ir viens no līdzekļiem, kā to varam darīt. Dabiskā interese par tehnoloģijām ir jāintegrē izglītībā. Tāpat ir svarīgi sekmēt skolēnu patstāvību, prasmi atrast un atlasīt informāciju, pamatot savu izvēli un pielietot iegūtās zināšanas.
Veicināt motivāciju mācīties un zinātkāri
Viens no iemesliem, kas aizsācis ideju par grozījumiem un tālmācības ierobežošanu, ir centralizēto eksāmenu rezultāti un tālmācības kvalitāte. Kvalitāti iespējams sekmēt, nevis kaut ko aizliedzot vai ierobežojot, bet veicinot motivāciju mācīties un zinātkāri. Ja skolēnam rodas jautājums "kāpēc?", šī interese ir jānotur. Un, lai cik mūsdienīgi un profesionāli būtu pedagogi, ar viņu zināšanām bieži vien vairs nepietiek, jo dzīvojam laikmetā, kurā informācija ir ātri un viegli pieejama no dažādiem avotiem. Šobrīd ir būtiski attīstīt stresa noturību, spēju pārvarēt grūtības, prasmi darboties ar informāciju, un radīt bērnos un jauniešos vajadzību izvirzīt mērķi, gribu un prasmi to sasniegt.
Individuālais izziņas ceļš
Motivāciju mācīties būtiski ietekmē arī izpratne par izglītības vērtību. Jo vairāk izprotam, kā varam likt lietā iegūtās zināšanas, jo vairāk vēlamies mācīties. Jo ātrāk skolēni uzsāk savu zināšanu meklēšanas ceļu, kas ietver arī kļūdīšanos un punu uzsišanu, jo labāk. Un tālmācība ir viens no instrumentiem, kas sekmē šo patstāvību un citas dzīvei noderīgas prasmes. Priekšā pateikta pareiza atbilde ir pasīva vērtība – daudz būtiskāks ir individuālais izziņas ceļš. Protams, nozīmīga loma ir arī pedagogam, kurš uzrauga šo ceļu un pārliecinās, ka domāšanas process attīstās.
Tālmācībai jābūt vienai no izvēles iespējām
Ikvienam skolēnam ir svarīga sava ceļa iešana, pārvēršot informāciju zināšanās. Visi nevar iet vienu ceļu, ir nepieciešama daudzveidīga izvēle un tālmācībai ir jābūt kā vienai no izvēles iespējām. Ir dažādas situācijas, dažādi bērni un jaunieši. Protams, ir nepieciešams monitorēt vecuma grupas, izdarot secinājumus par to, kurās vecuma grupās šāda mācību forma ir vairāk piemērota, tomēr tālmācība noteikti ir jāattīsta.
Visi skolēni nav vienādi
Vienlaikus ir svarīgi analizēt, kādās situācijās un kādu iemeslu vadītas ģimenes izvēlas tālmācību, kā mainās sekmes un motivācija mācīties, pārejot uz šo mācību formu u.tml. Tālmācība nebūs piemērota katram, bet no šīs mācību formas nedrīkst novērsties. Kad tika pieņemts lēmums par vakarskolu likvidēšanu, tas bija nopietns mēģinājums salikt visus skolēnus vienā ierindā, bet visi nevar būt vienādi, un tas arī nav vajadzīgs.
Patstāvības un atbildības izjūtas nozīme
Lai mainītu priekšstatus par tālmācību, savs mājasdarbs ir veicams arī skolām – jānodrošina, lai pedagogi nav pārslogoti, ir jāmonitorē rezultāti un katra skolēna individuālā izaugsme. Pedagogiem ir jāpārliecinās, vai skolēns "aiz ekrāna" pilnveidojas un attīstās, vai aug viņa patstāvība un atbildības sajūta. Ja būs šie divi aspekti, skolēns varēs apgūt arī visu pārējo.
Tālmācība nav apdraudējums tradicionālajai izglītībai, bet gan tās papildinājums un attīstības iespēja. Šobrīd svarīgāk nekā ierobežojumi ir izpratne – par to, kā mainās mācīšanās ieradumi, kādas prasmes ir vajadzīgas mūsdienu cilvēkam un kā izglītības sistēma var tām pielāgoties. Tālmācība ir instruments, kas var stiprināt skolēnu patstāvību, kritisko domāšanu un iekšējo motivāciju. Tādēļ tā nav aizliedzama, bet gan gudri attīstāma – kā daļa no daudzveidīgas, iekļaujošas un mūsdienīgas izglītības sistēmas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
