Vai jāapsver sieviešu iesaukšana dienestā? Saeimas namā diskusijas par aizsardzības izaicinājumiem
Viens no izaicinājumiem arī aizsardzības jomā ir demogrāfiskie procesi, jo kļūst grūtāk piesaistīt jaunus cilvēkus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā teica Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis.
Norītis norādīja, ka viens no izaicinājumiem ir demogrāfijas izmaiņu ietekme uz personāla piesaisti un izmaksu pieaugums, piemēram, spēju attīstībai, infrastruktūras uzturēšanai, starptautisko mācību organizēšanai.
Tāpat pie izaicinājumiem Norītis minēja digitalizācijas, mākslīgā intelekta un tehnoloģiju iespēju izmantošanu, kā arī kibertelpas attīstību un aizsardzību.
Deputāts Raimonds Čudars (JV) sēdē uzdeva jautājumus par to, kā varētu stiprināt aizsardzības spējas, palielināt karavīru skaitu, un vaicāja, vai nevajadzētu domāt arī par sieviešu iesaukšanu.
Norītis atbildēja, ka pašlaik tiek plānots palielināt profesionālā dienestu karavīru skaitu, vienlaikus tam nepieciešams lielāks finansējums.
Vienlaikus Norītis sacīja, ka pašlaik drīz tiks sasniegts tas "procents", kurš ir gatavs iesaistīties aizsardzības jomā. Pašlaik gan vietas tiekot aizpildītas.
"Redzēs, kā mums ies uz priekšu," viņš piebilda.
Savukārt deputāts Artūrs Butāns (NA) uzsvēra, ka pašlaik ir samērā liels skaits gados jaunu reģistrētu bezdarbnieku, kurus varētu iesaukt dienestā. Butāns aicināja "likt mierā sievietes" un izmantot pašlaik pieejamo resursu.
Runājot par aizvadīto gadu, Norītis sacīja, ka pērn noslēdzās valsts aizsardzības dienesta (VAD) pirmais un otrais iesaukums, kuros iesaukti 578 karavīri, no tiem pirmajā iesaukumā tikai brīvprātīgie, otrajā iesaukumā brīvprātīgie un arī pirmie 67, kas tika atlasīti pēc nejaušības principa.
Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) NBS dienestā 2024.gadā bija 7103 profesionālā dienesta karavīri. 2024.gadā rekrutēti 762 pilsoņi, tajā skaitā 129 karavīri rekrutēti no valsts aizsardzības dienesta. Profesionālā dienesta karavīru skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga par 400 karavīriem.
Tāpat pērn Zemessardzē uzņemti 1096 jauni zemessargi.
Saskaņā ar 2025.gada 4.martā Finanšu ministrijas aktualizēto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi 2025.gada aizsardzības budžets sasniegs 3,65% no IKP jeb 1 559 433 634 eiro.
Lielākā daļa no nākamā gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla izdevumus, bet vēl 26% – uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% no budžeta tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.
Galvenie Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana, krasta aizsardzības raķešu iegāde, kā arī kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma iepirkumi. Lielākais būvniecības projekts Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām ir militārais poligons "Sēlija", kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025.gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
