"Mēs runājam par dzīvību, nevis nāvi!" Pieaug interese par hospisa aprūpi, bet mītu aizvien daudz
Pirmsnāves jeb hospisa aprūpe neārstējami slima cilvēka paša mājās Latvijā ir salīdzinoši jauns, valsts apmaksāts pakalpojums, taču pieprasījums pēc šādas palīdzības strauji aug, to izjūt arī organizācijas, kas sniedz hospisa aprūpi. Vienlaikus joprojām pastāvošie dažādie aizspriedumi ap nāves un miršanas tēmu liedz šo dzīves pēdējo nogriezni aizvadīt cieņpilni.
Lai kliedētu neziņu, sniegtu praktiskas zināšanas par mirstoša tuvinieka aprūpi dzīves noslēgumā un labāk izprastu pirmsnāves aprūpes iespējas Latvijā, šodien labdarības organizācija "Hospiss LV" rīkoja atvērto durvju dienu.
Tā vadītāja norāda, lai arī pieaug cilvēku informētība par to, ka Latvijā ir pieejams valsts apmaksāts paliatīvās aprūpes pakalpojums cilvēka dzīvesvietā, nereti to pavada dažādi sen iesakņojušies stereotipi.
"Viens no "hospiss.lv" uzdevumiem ir ņemt nost šo stigmu, aizspriedumus, ka hospiss ir kaut kas saistīts ar miršanu, ka tam ir jābūt kaut kam tuvāk kapiem, tuvāk pie mirušajiem – mēs runājam par dzīvību! Par katru cilvēku, kam ir jāvelta cieņa un uzmanība līdz pēdējam elpas vilcienam."
Nereti tuvinieki baidās, ka nepratīs palīdzēt savam mirstošajam radiniekam kā nākas, taču hospisa komanda iedrošina – gandrīz vienmēr cilvēki vēlas nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, nevis aiziet vientulībā – slimnīcas palātā. Pirmsnāves aprūpes mērķis ir mazināt slimības radītās ciešanas.
"Cilvēkam ir tiesības nomirt savā gultā un savā mājā, ja viņš to vēlas izdarīt. Mūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēka sagaidīt to labo nāvi. Jēdziens labā nāve, tā ir nāve bez simptomiem, nāve bez sāpēm, bez raizēm par to, ka nebūs kāds, kas palīdzēs, ja kaut kas slikts sāksies."
Arī mirstošie pacienti ir dažādi – ja vienam vajadzīga teju nepārtraukta uzraudzība, citiem palīdzība vajadzīga vien dažas stundas dienā. Turklāt vienlaikus jāsniedz arī psiholoģisks atbalsts aizgājējam un piederīgajiem. Lai arī aprūpētāji un māsas, kas sniedz pirmsnāves aprūpi – ir speciāli apmācītas, tomēr šis darbs ir psiholoģiski smags. Tāpēc īpaši tiek piedomāts, kā atbalstīt pašu personālu šajā darbā, piemēram, rīkojot supervīzijas.
"Kur ir cilvēkiem iespēja izrunāt savus pārdzīvojumus, dalīties un tikt ar to galā. Ar pacientu ir tā, ka tu ienāc konkrētā ģimenē, viņu dinamikā, viņu strīdos, viņu attiecībās, un tu esi atbalsta persona, kam ir jābūt neitrālam, jābūt ļoti uzmanīgam pret visiem, jo viens ir pacients – tas ir galvenais. Bet ir blakus cilvēki, kuri arī pārdzīvo un cieš, un izjūt skumjas un bailes."
Sabiedrības novecošanās tendences liecina, ka Latvijā arvien pieaugs cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešama paliatīvā un arī hospisa aprūpe, taču slimnīcu pakalpojums šajos posmos ir visdārgākais, kā arī pacientiem – visnepiemērotākais. Uz to norādījusi arī Valsts kontrole, aicinot straujāk risināt pirmsnāves aprūpes pieejamību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
