Nodibinājums "Hospiss LV" atzīmē piecu gadu jubileju. Kādas pārmaiņas panāktas hospisa aprūpē?

"Tas, ar ko sākām, bija brīvprātīgais darbs. Gājām uz slimnīcām, paleatīvās aprūpes nodaļām, jo tur, kā zināms, uz vairākiem pacientiem ir diezgan maz personāla. Minimālais tiek izdarīts, bet cilvēki tādā nozīmīgā dzīves brīdī ir vientuļi, savās domās un bailēs. Nepietiek tikai ar to, ka ir ēdiens, gulta u. tml. Ir vajadzīga arī cilvēku ieinteresētība un nepamestības sajūta – tas bija mūsu sākums," nodibinājuma pirmsākumus ieskicē Zosule.

Viņa turpina: "Tagad redzam, ka joprojām katru nedēļu uz trim Rīgas slimnīcām iet mūsu brīvprātīgie, kā arī šogad tas notiek Valmierā un Ventspilī. Mēs redzam, ka pamazām gan paši pacienti, gan slimnīcas personāls, gan vadība saprot, ka brīvprātīgie nav traucēklis, bet gan atbalsts, acis un ausis, un var atbalstīt."

Tāpat "Hospiss LV" kā labdarības organizācija palīdz tiem cilvēkiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ neatbilsts valsts atbalsta saņemšanai.

Vai nodibinājumam ir izdevies sasniegt dzirdīgas ausis un panākt kādas izmaiņas veselības aprūpē? Zosule norāda – "tas, ka no šī gada ir pieejams valsts apmaksāts pakalpojums, proti, hospisa aprūpe mājās, tiesa, ne pilnīgā, bet gan mobilā veidā, ir liels solis. Arī normatīvajos aktos vairs nebaidāmies no šī vārda. Ir publiskas diskusijas par paleatīvo aprūpi."

Tajā pašā laikā viņa izteic cerību, ka "būs vēl nākamie soļi, proti, būs hospiss stacionārs, dienas centrs, apmācību programma, ka neapstāsimies," jo darāmā vēl ir daudz.