Bezmaksas hospisa aprūpe mājās – daudzi pacienti nezina par šo iespēju
Pakalpojums ir pieejams, bet par to trūkst informācijas. Kopš šā gada sākuma cilvēkiem, kuriem ārstu konsīlijs noteicis dzīvildzi ne ilgāku par sešiem mēnešiem, mājās bez maksas tiek sniegts kompensēts paliatīvās aprūpes pakalpojums. Taču nozares profesionāļi atzīst, ka daudzos gadījumos cilvēki par šādu iespēju nav informēti.
Tā rezultātā pacients paliatīvās aprūpes mobilās komandas rokās nonāk novēloti. Turklāt ārkārtīgi smagā stāvoklī.
Par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās uzzināja apstākļu sakritības dēļ. Par iespēju saņemt pakalpojumu ģimenes ārsts nebija informējis.
Lai gan toreiz ģimenē informācija nākusi tieši laikā, kopumā, kā liecina nozares profesionāļu novērojums, pacienti novēloti nonāk paliatīvās aprūpes mobilās komandas rokās. Gluži vienkārši – viņi nezina par tādu valsts apmaksāto pakalpojumu.
"Tikko uzrakstījām vēstules Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai par to, ka ļoti smagi pacienti nonāk mūsu aprūpē un par vēlu. Ministrijai arī teicām, ka nepietiek ar vienu postu, ko viņi ieliek "Facebook". Sociālās vietnes lasītāji nav tā auditorija, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe."
Ideālā variantā pacients no slimnīcas ierodas mājās, kur viņa vajadzībām no pirmās dienas jau viss iekārtots. Bet bieži tā nenotiek. "Mēs redzam, ka konsīlijs izdots pirms pāris mēnešiem, bet cilvēkiem nav pateiks, ko ar to konsīliju darīt. Par šiem gadījumiem ļoti ļoti žēl," norāda "HOSLISS.LV" līdzdibinātāja.
Savā ziņā ģimenes ārsti ir vārti uz visu medicīnas sistēmu, taču arī viņi – nezināšanas vai aizņemtības dēļ – ne vienmēr palīdz saviem pacientiem.
Tāpēc cilvēkiem ir jāatgādina par šādu iespēju, kuru šobrīd īsteno vairāki uzņēmumi Latvijā. Piemēram, uzņēmums "Rūre". Uzņēmuma vadītājs stāsta, ka šobrīd jautājums par paliatīvo aprūpi Latvijā pārsvarā tiek skatīts caur onkoloģijas pacientu prizmu, kur smagos gadījumos dzīvildze ierobežota, taču šī palīdzība mūža nogalē ir ļoti nepieciešama arī pie citām saslimšanām, turklāt ilgstoši.
"Lielais jautājums, kā mēs spēsim nodrošināt šo paliatīvo aprūpi cilvēkiem, kuriem nepieciešama pilna aprūpe – 24/7! Skaidrs, ka tas nav jādara slimnīcā. Tā ir lielākoties sociālā rakstura aprūpe. Cilvēka pozicionēšana, kopšana, barošana, medicīna ir pavadoša. Mēs redzam, ka valstī netrūks sociālās aprūpes centru, un lielākais izaicinājums, kad runa ir par paliatīvo aprūpi, kā nodrošināt šo medicīnas aprūpi cilvēkiem sociālajos centros. Šobrīd Veselības ministrijā un Labklājības ministrijā norit darba grupas, kur veido veselības punktu plānu. No 2026. gada pilnībā visos sociālās aprūpes centros, kuros būs virs 49 cilvēkiem, jābūt veselības punktiem."
Tikmēr paliatīvās aprūpes ārstu palīgs, kas ikdienā satiek pacientus, pārliecināts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz cieņpilnu attieksmi, un viņa kā speciālista galvenais uzdevums ir panākt, lai aizgājēja pēdējie elpas vilcieni būtu vieglāki.
Aleksandrs Jakovļevs no "Rūres" stāsta, ka šodien dodas pie trim pacientiem uz Jūrmalu. Iespējams, dienas gaitā vēl kāds piezvanīs. "Parasti cilvēki priecīgi redzēt, ļoti gaida. Daudzi piedāvā kafiju, uzticas," stāsta Aleksandrs, kuram atvadoties mēdz jautāt, kad viņš atkal ieradīsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
