Cik iedzīvotāju mīt Latvijā? Publiskota jaunākā statistika

Lielākā daļa, proti, 63% iedzīvotāju bijuši darbspējas vecumā. Savukārt bērni vecumā līdz 14 gadiem – 15,1% no visiem iedzīvotājiem.

Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir Rīgas reģiona iedzīvotāju vidū – 15,7 %.

Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9 % iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

2024. gadā Latvijā 63% iedzīvotāju bija darbspējas vecumā – no 15 līdz 64 gadiem. Salīdzinot ar 2023. gadu, darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars sarucis par 0,1 %.

Seniori, kuri sasnieguši 65 un vairāk gadus, bija 21,9% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, viņu īpatsvaram pieaugot par 0,5 %. Savukārt 15,1 % iedzīvotāju bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 0,3%.

Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,5 gadi.

Reģionos tas ir robežās no 42,7 gadiem Rīgas reģionā līdz 45,9 gadiem Latgalē.

Salīdzinot ar 2024. gadu, iedzīvotāju skaits 2025. gadā samazinājies par 1,0 % jeb 18400.

Negatīvā dabiskā pieauguma ietekmē, mirstībai pārsniedzot dzimstību, iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7 % jeb 13,8 tūkstošiem. Negatīvās migrācijas plūsmas dēļ, jeb izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu, iedzīvotāju skaits sarucis par 0,3 % jeb 4,6 tūkstošiem.

2024. gadā Latvijā iebrauca 13,7 tūkstoši cilvēku – par 694 jeb 4,8 % mazāk nekā 2023. gadā. No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 3900 jeb 28,3 % iebraucēju. No ES kandidātvalstīm – 2900 jeb 20,9 % iebraucēju. 2700 no viņiem bija ieradušies no Ukrainas.

No Apvienotās Karalistes uz dzīvi Latvijā pārcēlās 20,7 %. No Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm Latvijā ieradās gandrīz 3000 jeb 21,6 % iebraucēju (par 17,5 % mazāk nekā 2023. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 2100 jeb 15,5 % no kopējā imigrantu skaita.

Pērn no Latvijas izbrauca 18300– par 670 cilvēkiem jeb 3,8 % vairāk nekā 2023. gadā. No tiem 5 056 jeb 27,6 % bija Ukrainas kara bēgļi.

Uz ES valstīm 2024. gadā devās 8,6 tūkst. jeb 47,1 % no visiem aizbraucējiem (par 16,3 % vairāk nekā gadu iepriekš). Uz ES kandidātvalstīm – 5,2 tūkst. jeb 28,2 % no kopēja emigrantu skaita (par 11,7 % mazāk nekā gadu iepriekš). Savukārt palielinājusies emigrācija uz NVS valstīm – 2024. gadā emigrēja 498 cilvēki – par 126 jeb 33,9 % vairāk. No atsevišķām valstīm vairāk emigrēja uz Vāciju – 2,2 tūkst. (2023. gadā – 1,6 tūkst.).

2025. gada sākumā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,4 procentpunktiem sasniedzot 63,7 % (2024. gada sākumā – 63,3 %). Savukārt citu Latvijas lielāko tautību īpatsvars kopskaitā samazinājās: krievu – par 0,2 %, ukraiņu – par 0,1 %.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88,6 % ir dzimuši Latvijā un 11,4 % – ārvalstīs. 1,1 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 5,0 % – Krievijā, 2,3 % – Ukrainā, 1,8 % – Baltkrievijā. 95,2 % bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 1,4 % – Apvienotajā Karalistē un Ukrainā, 0,3 % – Īrijā un Krievijā.

87,8 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (par 0,5 % vairāk nekā gadu iepriekš), 8,9 % iedzīvotāju ir Latvijas nepilsoņi (par 0,3 % mazāk), 3,2 % – citu valstu pilsoņi (no tiem 28,2 % Ukrainas kara bēgļi).

Iedzīvotāju skaits pieaudzis Mārupes, Ādažu, Ropažu, Salaspils un Saulkrastu novados un Jūrmalas valstspilsētā.

Pērn valstī dzīvoja 1 miljons 294000 jeb 69,7 % pilsētu iedzīvotāju un 563 000 jeb 30,3 % lauku iedzīvotāju.

Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse (45,6 %) valsts iedzīvotāju. Savukārt pašā galvaspilsētā – 592000 iedzīvotāju jeb 31,9 % no visiem valsts iedzīvotājiem, un 45,7 % no pilsētu iedzīvotājiem.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie novadi ir Ogres – 57600 un Valmieras – 5600. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā (43,4 tūkst.), Cēsu (41,3 tūkst.) un Bauskas novadā (40,5 tūkst.). Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita – Varakļānu novads ar 2800 iedzīvotāju un Valkas novads – ar 7600 tūkstošiem iedzīvotāju.

2024. gadā iedzīvotāju skaits pieauga četros Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ādažu, Ropažu un Salaspils, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu.

Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (par 1,5 % jeb 563 cilvēkiem). Visos šajos novados, kā arī Valkas, Olaines un Dienvidkurzemes novadā, bija pozitīvs migrācijas saldo.

Pozitīvs dabiskais pieaugums bija Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados. Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās Jūrmalā – par 1,3 % jeb 680 cilvēkiem, pārējās valstspilsētās saruka.

Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija divās valstspilsētās – Jūrmalā un Rēzeknē.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm", norāda CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. Jaunā metode ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem, pauž CSP. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados

Metodes pamatā ir darbs ar iedzīvotāju reģistra datiem, kas ir nemainīgi pieejami un tiek regulāri atjaunoti, kombinējot tos ar datiem par personas aktivitātēm dažādos reģistros, piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un citu administratīvo sistēmu informāciju.

Šāda pieeja ļauj nepārtraukti novērtēt iedzīvotāju skaitu un tā sastāvu, nodrošinot daudz precīzākus un aktuālākus datus par iedzīvotājiem nekā iepriekšējās pieejas, kas balstījās uz datu prognozēm vai tautas skaitīšanu iedzīvotāju dzīvesvietās, norāda CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.