Mirstam ātrāk, dzimstam retāk. Eiropas dati rāda drūmu demogrāfijas virzienu Latvijai
Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" nācis klajā ar jaunākajiem datiem par demogrāfijas tendencēm 2023. un 2024. gadā. Atsevišķās pozīcijās Latvijai vissliktākie rādītāji.
Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) visaugstākā mirstība 2023. gadā bijusi Bulgārijā. Tur fiksētas 15,7 nāves uz 1000 iedzīvotājiem. Tomēr arī Latvija izcelta kā viena no valstīm ar augstāko mirstību – 2023. gadā Latvijas rādītājs ir 14,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. Trešā pēc mirušo skaita ir Ungārija – ar 13,7 nāvēm uz 1000 iedzīvotājiem.
Latvija Eiropas Savienībā ir līderos ar mirušo skaita pārsvaru, salīdzinājumā ar jaundzimušo skaitu.
Kā liecina dati, kopumā dabiskais pieaugums lielākajā daļā ES valstu ir negatīvs, un izņēmums ir tikai septiņas valstis. Tomēr viszemākais dabiskais pieaugums bijis tieši Latvijā. Mirušo skaits iepretim dzimušajiem ir par 7,2 lielāks uz 1000 iedzīvotājiem. Jāteic, ka arī kaimiņvalsts Lietuva daudz neatpaliek – tur mirušo uz 1000 iedzīvotājiem ir par 5,7 vairāk nekā dzimušo.
Latvija līderos ar sarūkošo iedzīvotāju skaitu
Ja kopumā iedzīvotāju skaits ES audzis laikposmā no 2004. gada līdz 2024. gadam par 4%, tad Latvijā tas pēdējo 20 gadu laikā ir sarucis, un ar šo tendenci Latvija jau atkal ir līdere.
Iedzīvotāju skaits pēdējās divās dekādēs Latvijā samazinājies par 18%, teju par piektdaļu iedzīvotāju. Starp līderēm pēc sarūkošā iedzīvotāju skaita ir arī Bulgārija, tur par 17% sarucis iedzīvotāju skaits, kā arī Lietuva – populācija samazinājusies par 15%.
Dzimstība – zemāka nekā vidēji Eiropā
Latvijā ir zemāka dzimstība nekā vidēji visā Eiropas Savienībā, proti, 7,7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, kamēr kopumā Eiropā tie ir 8,2 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, tā liecina "Eurostat" apkopotā informācija.
No visām trim Baltijas valstīm situācija Latvijā ir otrā sliktākā, Lietuvai ieņemot pirmo vietu pēc jaundzimušo skaita uz 1000 iedzīvotājiem – tur dzimstība ir 7,2 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Labāka situācija ir Igaunijā – uz 1000 iedzīvotājiem 2023. gadā piedzima 8 bērni.
"Eurostat" apkopotie dati rāda, ka Eiropas Savienībā sieviešu skaits ir lielāks nekā vīriešu. Daiļā dzimuma pārstāvju iepretim stiprā dzimuma pārstāvjiem ir par 4,4% vairāk.
Taču visaugstākais sieviešu īpatsvars iepretim vīriešiem ir tieši Latvijā, tā liecina dati. Latvijā sieviešu ir par par 15,5% vairāk nekā vīriešu.
Latvija – valsts, kurā cilvēkiem ir īsākais mūžs
"Eurostat" datos Latvijai vissliktākie rādītāji arī paredzamā mūža ilgumā. Iedzīvotājiem paredz īsāko mūžu visā Eiropas Savienībā – 75,6 gadus. Uzreiz kā nākamā pēc Latvijas ir Bulgārija, kur prognozē, ka cilvēks nodzīvos līdz 75,8 gadu vecumam.
Vidēji Eiropas Savienībā prognozētais mūža ilgums ir 81,4 gadi. Visilgāko mūžu paredz Spānijā – 84 gadus, un Itālijā – tur iedzīvotājiem paredz 83,5 gadu ilgu mūžu.
Kopumā Eiropas Savienībā, laikposmā no 2003. līdz 2023. gadam, paredzamā mūža ilgums pieaudzis par 3,7 gadiem. Izņēmums ir Latvija – te sasniegts jauns antirekords. Paredzamais mūža ilgums sarucis par 4,7 gadiem.
Latvijas vīriešiem ir paredzēts visīsākais mūžs visā Eiropas Savienībā – 70,5 gadi. Kā nākamā antirekordiste ir Bulgārijā – tur vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 72 gadi.
Latvijā no visām Eiropas Savienības valstīm arī ir lielākā plaisa starp mūža ilgumu, kas paredzams sievietēm un vīriešiem. Sievietēm tiek prognozēts 80,6 gadu ilgs, bet vīriešiem – par 10 gadiem īsāks.
Valsts ar niecīgu imigrantu skaitu
2023. gadā uz Eiropas Savienību pārcēlās dzīvot 4,9 miljoni cilvēku no valstīm, kas nav dalībvalstis. Visvairāk uz Vāciju – 1 miljons 271 000 cilvēku, tad uz Spāniju – 1 miljons 250 000 cilvēku, un kā trešā ir Itālija – tur iebrauca 440 000 ieceļotāju.
Vismazākais ieceļotāju skaits no valstīm, kas nav Eiropas Savienības valstis, 2023. gadā iebrauca Latvijā – 18 700 imigrantu un Igaunijā – 26 400 personu.
Nedaudz pieaudzis jauniešu skaits
Visā Eiropā turpina sarukt to iedzīvotāju skaits, kuri ir jaunāki par 15 gadiem. Pēdējo 20 gadu laikā jauno iedzīvotāju skaits ir sarucis par 1,6%. Bērnu skaits samazinājies pilnīgi visās valstīs.
Izņēmums ir tikai Latvija, Igaunija un Čehija. Igaunijā un Latvijā – abās bērnu (vecumā līdz 15 gadiem) skaits palielinājies par 0,2%, bet Čehijā – par 0,6%.
Eiropa kļūst blīvāk apdzīvota
2024. gadā kopumā Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 448 miljoniem līdz 449 miljoniem iedzīvotāju, un tas ir 0,4% vairāk nekā 2023. gadā.
Viskuplāk Eiropā apdzīvotas ir Vācija – 83,4 miljoni iedzīvotāju, Francija – 68,4 miljoni iedzīvotāju, Itālija – 58,9 miljoni, Spānija – 48,6 miljoni iedzīvotāju, un Polija, kur dzīvo 36,6 miljoni cilvēku.
Piecās visapdzīvotākajās valstīs pavisam ir 66% visu Eiropas Savienības cilvēku.
Vismazāk apdzīvotās Eiropas Savienības valstis ir Malta ar 563 000 iedzīvotājiem, Luksemburga – 672 000 iedzīvotāju, un Kipra – 943 000 iedzīvotāju.
Pētnieki lēš, ka iedzīvotāju pieaugums Eiropas Savienībā, kas 2023. gadā sasniedz 1,6 miljonus cilvēku, galvenokārt noticis, pateicoties migrācijai, bet arī Ukrainas kara bēgļu pieplūduma dēļ. Pēdējo desmit gadu laikā, laikposmā no 2004. gada janvāra līdz 2024. gada janvārim, vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums fiksēts Francijā un Spānijā – abās valstīs populācija augusi par 6,1 miljonu.
Savukārt vislielākais kritums bijis Rumānijā, kur iedzīvotāju skaits sarucis par 2,5 miljoniem, un arī Polijā – tur iedzīvotāju tagad ir par 1,6 miljoniem mazāk, trešajā vietā ir Bulgārija, kur populācija samazinājusies par 1,3 miljoniem cilvēku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
