Videonovērošanas kameras Rīgā redz vairāk, nekā tu domā

Levī portālam "tv3.lv" rāda G4 jeb video pārvaldības sistēmu (VMS), kas ļauj veikt videonovērošanu. Laika gaitā gan šī sistēma uzlabota un pārtapusi par tā dēvēto ISMS jeb integrētu drošības pārvaldības sistēmu. Proti, operators ekrānos redz visu, ko tam nepieciešams redzēt – sistēma ar videonovērošanas kameru palīdzību spēj atpazīt automašīnu numurzīmes, sejas, izanalizēt apkārtni, vien ievadot konkrētus kritērijus, bet ne tikai.

Šādu sistēmu lietotāji ir viesmīlībā, izglītībā, veselības aprūpē, pašvaldībās, starpautiskās lidostas, militārie spēki, policija. Citiem vārdiem – tie ir ļoti dažādi.

Levī piebilst – galvenā šīs sistēmas vērtība ir tāda, ka klasisko videonovērošanas sistēmu iespējams papildināt ar "gudrajām iespējām" – katra vajadzībām piemeklēt specifiskus rādītājus, kurus nepieciešams ieraudzīt, atpazīt un atlasīt. Te talkā nāk arī makslīgais intelekts.

"Digifort" pārstāvis portālam "tv3.lv" nodemonstrē sistēmas ātro darbību. Lielā ekrānā redzamas vairākas reāllaika videonovērošanas kameras. Levī īpašā kritēriju sadaļā atzīmē nejauši izvēlētas pazīmes, kas šajā gadījumā ir pulksten 12.30, konkrētas novērošanas kameras, furgons, zila krāsa, Kia markas automašīnas. Un faktiski acumirklī tiek parādītas visas automašīnas, kuras konkrētajā laikposmā redzamas videonovērošanas sistēmām un kas atbilst minētajiem kritērijiem. Ja nepieciešams, automašīnu attēlus iespējams arī pievilkt tuvumā, lai, piemēram, varētu nolasīt auto numurzīmes.

Šādas kameras jau ir uzstādītas arī Rīgā. Piemēram, "Digifort" ar šāda veida videonovērošanas kamerām aprīkojis "Rīgas satiksmes" autobusus – gan to iekšienē, gan no ārpuses. Levī atklāj – plānots, ka šīs kameras ar laiku spēs fiksēt tos autovadītājus, kas neatļauti pārvietojas pa sabiedriskā transporta braukšanas joslu, un tiem piespriest attiecīgu sodu.

Šāda kārtība varētu tikt ieviesta tuvākā gada laikā. "Tāpēc – esiet piesardzīgi," smejot teic Levī.

Uz jautājumu – vai šādu sistēmu izvēršana plašākā pielietojumā pilsētvidē neiet pretrunā ar tiesībām uz privātumu, Levī norāda, ka visu izšķir robeža starp drošību un privātumu. "Ja pārāk sargājam privātumu, drošībai kļūst grūti un noziedzība pieaug. Tāpēc jāatrod līdzsvars starp šīm divām lietām. Jānodrošina cilvēku drošība un jārespektē viņu privātums. Piekrītu, ka Tuvajos Austrumos ir projekti, kur privātuma ir maz, bet daudz drošības. Eiropā līdzsvars ir labāks, jo šeit spēkā ir GDPR (jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula). (..) Bet ir jāatrod pareizā kombinācija."

Viņš arī atzīst, ka nozarē arvien vairāk domā par iespēju saglabāt personu privātumu, nezaudējot spēju nodrošināt drošību. Piemēram, šādu videonovērošanas sistēmas piedāvā iespēju eksportēt failus, izmantojot "redukcijas" risinājumu. Proti, ja notiek tiesvedība, pierādījumos iespējams iesniegt video materiālus, kuros aizklāta seja tām personām, kas lietā nefigurē, tādējādi tās pasaudzējot.

Tāpat privātuma ievērošanai tiek izmantota arī mākslīgā intelekta šifrēšana un kiberdrošības elementi, lai sistēmu nevar uzlauzt, jo tā tomēr satur konfidenciālu informāciju, norāda Levī.

Jau ziņots, ka 20. martā Rīgā norisinājās trešā Baltijas drošības konference. Tā vienuviet pulcēja nozares profesionāļus un uzņēmējus no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un demonstrētu jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti, šā gada konferences tēma bija veltīta darbības nepārtrauktības saglabāšanai izaicinājumu gadsimtā.