"Veiksme vai laba politika? Lietuvas ekonomikas fenomens" – šāds nosaukums plaši zināma kaimiņvalsts ekonomista Marjusa Jurgila pētījumam. Prezentācijas namatēvi – Latvijas domnīca "LaSER".
Domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers norāda: "Mēs neviens īsti nesaprotam, kāpēc Lietuvai sanāk. Tātad katram ir sava tēze par to, ka varbūt politiķi ir atbildīgi, ne uzņēmēji ir uzņēmīgāki, varbūt lielceļi ar Poliju, ka viņi labāk investējuši izglītībā, labāk izmantojuši savus Eiropas fondus. Bet faktiski šis ir pirmais pētījums, tostarp arī Lietuvā nav šis jautājums pētīts. Pirmais pētījums, kas mēģina saprast, ko leiši ir darījuši, lai būtu šī ļoti straujā ekonomiskā izaugsme."
Atskaites punkts pētījumam un leišu uzrāvienam ir globālā finanšu krīze. Kopš tās mūsu dienvidu kaimiņu iekšzemes kopprodukts spējis vidēji augt straujāk nekā Latvijā vai Igaunijā, un arī tolaik bijušas lietas, ko lietuvieši darījuši citādi. Piemēram, bijuši uzstājīgāki sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
"Politiskais lēmums bija parādīt vidējo pirkstu Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā bija likme. Un tā likme atmaksājās," saka ekonomists, Viļņas universitātes padomes priekšsēdētājs Marjus Jurgils.
Tālāk sekojušas būtiskas, arī nepopulārās darba tirgus un izglītības reformas, valsts ieguldījumi enerģētikā un citā infrastruktūrā ar mērķi piesaistīt ārvalstu investīcijas, turklāt uzņemtais kurss nav svārstījies līdz politiskajām pārmaiņām. Mērķtiecīgas investīcijas arī sekmējušas, tā teikt, radošāka pieeja Briseles naudas tērēšanā, kamēr latvieši vairāk burta kalpi, kuri stingri turējušies pie vadlīniju tekstu.
Liels uzrāviens arī nesenākā pagātnē. Kamēr latvieši kapitāli remontēja savu finanšu sektoru pēc aizdomīgas austrumu naudas apkalpošanas, lietuviešu izmantoja Baltkrievijas nemierus, lai piesaistītu sev tūkstošiem informācijas tehnoloģiju speciālistus ar īpašām programmām. Ļoti liels uzsvars uz finanšu tehnoloģiju segmenta attīstību ar tādiem nozares milžiem kā "Revolut" un "Binance". Tas viss sekmējis izaugsmi.
Formāli Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir augstāks nekā Lietuvā vai Latvijā, taču, ja paraugās uz tā saukto reālo IKP uz vienu iedzīvotāju jeb pēc būtības nonullējot nost cenu līmeņa atšķirības starp dažādām valstīm, iegūstam citu ainu.
2014. gads. Lietuva jau priekšā Latvijai attiecībā uz reālo IKP uz vienu iedzīvotāju, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un arī Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tālāk 2023. gads. Redzams, ka Lietuva jau aizsteigusies garām Igaunijai un reālajā IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz jau 86 procentus no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja.
Papildus visam jau iepriekš uzskaitītajam, šajā pētījumā arī paspekulēts ar, tā teikt, mentalitātes atšķirībām starp dažādajām tautām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Un šeit interesanti dati.
Datos apkopots sabiedrības īpatsvars vecumā virs 16 gadiem ar kādiem lielākiem vai mazākiem veselības traucējumiem aktīvai rosībai vai kaut kā darīšanai, un svarīga piebilde – ne ārstu noteikti, bet tādi kā pašdiagnosticēti vai pašpasludināti. Puspajokam var to nosaukt arī par tādu kā gaušanās indeksu. Latvija pārliecinoši līderi gan Baltijas valstīs, gan arī visā Eiropas Savienībā, savukārt lietuvieši ir zemākajā vietā starp Baltijas valstīm, un varam redzēt arī tā saukto patērētāju konfidences jeb noskaņojuma rādītāju. Šeit arī ieskicējas tas, ka lietuvieši ir vienīgie nosacītā optimisma zonā mazāk Latvija, Igaunijai diezgan drūmāks noskaņojums, bet tas attiecībā uz to, ka tur jau kādu laiciņu bijusi recesija, nodokļu izmaiņas un citas lietas. Bet katrā ziņā arī šī mentalitātes atšķirība un uzņēmīgums, un rosība ir viena no lietām, kas arī aplūkotas pētījumā.
Šī situācija gan varot mainīties.
"Ziniet, es teicu, ka Lietuvas jaunatne ir ļoti laimīga. Tā ir katastrofa. Tas nozīmē, ka šī paaudze nebūs tik uzņēmīga. Kad tev ir grūti laiki, tas liek tev justies ļoti uzņēmīgam. Tas, ka Lietuva nebija ļoti labā situācijā pirms gadiem 10, 20, bija inovāciju un uzņēmējdarbības dzinējspēks. Varbūt tas notiek cikliski," saka ekonomists, Viļņas universitātes padomes priekšsēdētājs Marjus Jurgils.
Valsts pusē gan izskan, ka konkurence ar lietuviešiem par investīcijām ir nosacīta, turklāt arī patlaban tiekot strādāts ar vairāk nekā 200 projektu un miljardos mērāmām, jāuzsver, potenciālām investīcijām.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere norāda: "Ne vienmēr ir tā, ka investors nāk un skatās uzreiz tā kā Lietuva, Igaunija vai Latvija, viņš skatās uz Eiropu kopumā, un tad ir jautājums, ko valsts konkurētspējīgi piedāvā? Šajā gadījumā, ja mēs runājam par lietuviešiem, tad mums ir noteikti konkurētspējīgāks atalgojums, un arī nekustamo īpašumu cenas mums ir konkurētspējīgākas. Līdz ar to mēs tad tajā listē esam augšgalā, nevis kaut kur zemāk zem lietuviešiem."
Tikmēr lietuviešu pētnieka padoms kaimiņiem – nemainīgs ilgtermiņa stratēģiskais redzējums investīciju piesaistei ar attiecīgām valsts ieguldījumiem zinātnē, pētniecība un nepieciešamajā infrastruktūrā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
