Pārāk ilgi dzīvojām ar domu "mūs tāpat aizstāvēs": Rinkēvičam skarbs vēstījums pēc NATO samita
ĪSUMĀ:
- samita gala dokuments īss, bet nozīmīgs;
- Tramps maina savas domas par NATO;
- Rinkēvičs: Pazemojoši, ka mums bija nepieciešams ārējs kairinājums, lai atmostos.
Samita gala dokuments īss, bet nozīmīgs
Samita gala dokuments šajā reizē ir ļoti īss – apņemšanās, kas sastāv no pieciem punktiem – centrālais punkts, protams, ir tas, ka sabiedrotie apņemas līdz 2035. gadam katru gadu ieguldīt 5% no IKP kopējā aizsardzībā. 3,5% no IKP, lai nodrošinātu pamatprasības aizsardzības jomā un sasniegtu NATO spēju mērķus. 1,5% no IKP – kritiskai infrastruktūrai, civilai aizsardzība un citām ar drošību saistītām jomām
Ne mazāk svarīgs punkts – NATO valstis apstiprina nelokāmo apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kā tas noteikts Vašingtonas līguma 5. pantā –proti, uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem.
"Mēs tiekamies mūsu pilsoņiem bīstamā laikā. Krievijas agresija Ukrainā turpinās, Tuvajos Austrumos plosās karš, pieaug terorisma draudi, un jaunās tehnoloģijas, lai arī sniedz iespējas, vienlaikus rada nopietnus drošības izaicinājumus. Taču, neraugoties uz to, mēs stāvam kopā — vienoti NATO, spēcīgākajā aizsardzības aliansē pasaules vēsturē. Vēsture ir apliecinājusi, ka Ziemeļamerikas un Eiropas vienotība ir uzvaras formula. Mūsu apņemšanās attiecībā uz NATO 5. pantu — ka uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem — sūta skaidru un spēcīgu signālu. Šajā samitā mēs pieņemam vēsturiskus lēmumus par alianses transformāciju, lai mūsu cilvēki būtu drošībā un lai NATO kļūtu vēl spēcīgāka. Mums ir konkrēti plāni visai aliansei — aizsardzības izdevumiem sasniegt 5% no IKP. Tas ir nepārprotams vēstījums ikvienam, kurš mēģinātu apdraudēt mūsu drošību. Pārāk ilgi viens sabiedrotais — Amerikas Savienotās Valstis — nesa pārmērīgu saistību nastu. Šodien tas mainās. Prezidents Tramps, dārgais Donald, — jūs padarījāt šīs pārmaiņas iespējamas!"
Otrais un ļoti būtiskais punkts gan mums, gan arī Ukrainai – Krievija joprojām tiek uztverta kā ilgtermiņa drauds alianses drošībai.
Sabiedrotie atkārtoti apliecina savas saistības turpināt sniegt atbalstu Ukrainai, "kuras drošība veicina NATO drošību."
Dokumenta noslēdzošais punkts ir apņemšanās paplašināt aizsardzības rūpniecisko sadarbību un izmantot modernās tehnoloģijas un inovācijas, lai veicinātu kolektīvo drošību.
Tramps maina savas domas par NATO
Šī samita galvenais personāžs bija ASV prezidents, kurš daudzkārt iepriekš izteicis skepsi par sabiedrotajiem. Viss tika izdarīts, lai viņš šodien justos komfortabli.
ASV prezidents šodienas samitu nodēvējis par lielisku un panākto vienošanos par 5% aizsardzībai par lielām ziņām aliansei. Esot ceļā uz Nīderlandi, Tramps visai pretrunīgi izteicās par NATO 5. pantu – tas, protams, visai skaļi un ar bažām tika sadzirdēts Eiropā – taču šodien, ierodoties šeit samita norises vietā, ASV prezidents Donalds Tramps pauda, ka ASV ievērotu 5. panta saistības.
"Es to atbalstu. Tāpēc esmu šeit. Ja es to neatbalstītu, manis šeit nebūtu."
Rinkēvičs: Pazemojoši, ka mums bija nepieciešams ārējs kairinājums, lai atmostos
Latviju pie NATO apaļā galda pārstāvēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pirmais, ko Valsts prezidents teica, sākot preses konferenci, bija, ka, par laimi, bažas par to, ka šis samits izvērtīsies drāmā, neapstiprinājās. Lēmums par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% pieņemts vienprātīgi.
"Centrālā ziņa no Latvijas skatpunkta — sabiedroto apņēmība ievērot NATO 5. pantu ir dzelžaina. Krievija tiek skaidri atzīta par drošības risku, un trešais būtiskais punkts ir aizsardzības izdevumu palielināšana un spēju stiprināšana. Tāpat ir būtiski turpināt atbalstu Ukrainai — gan militāri, gan saglabājot spiedienu uz Krieviju."
Vienlaikus prezidents gan piebilda, ka neviena deklarācija vai uz lapas uzrakstīti procenti neapturēs Krieviju no vēlmes uzbrukt – galvenais alianses un katras dalībvalsts uzdevums tagad ir izpildīt šīs apņemšanās, par ko šajās dienās Hāgā valstis ir parakstījušās.
Šajās dienās mediju vidū virmo jautājums – kas šodien preses konferencē tika uzdots arī NATO ģenerālsekretāram Markam Rutem – vai tā ir jaunā realitāte ar esošo ASV administrāciju, ka absolūti viss tiek pakārtots ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan samita formāts, gan apspriežamie jautājumi un veids, kā par tiem runāt – būtībā lavierējot, lai neizsauktu konflikta situāciju, kas Baltā nama saimniekam nepatiktu. Uz šo pašu jautājumu šodien atbildēja arī Latvijas prezidents.
"Ziniet, pazemojoši ir nevis tas, ka kāds mums no malas norāda uz problēmām, bet tas, ka mēs paši tik ilgi neesam darījuši to, kas bija jādara. Un tad, kad kāds mums ar baļķi iebliež — vairs ne tikai pa aci, bet jau pa galvu — mēs pēkšņi sākam mosties. Tas, ka mums bija nepieciešams ārējs, ļoti nopietns kairinājums, parāda, cik atslābuši mēs esam bijuši. Tikai tad, kad sākas pilna mēroga Krievijas agresija un skaidri signāli no transatlantiskajiem sabiedrotajiem, mēs saprotam, cik Eiropā ir nopietns spēju deficīts. Un tas nav nekas tāds, ko var aizpildīt ar vienu deklarāciju, desmitiem samitu vai publiskām uzrunām. Eiropai vienkārši nav to militāro spēju, ko šobrīd nodrošina ASV. Par šo vajadzēja domāt jau deviņdesmitajos, divtūkstošajos. Un tas nav pārmetums tikai Rietumeiropai — arī mums pašiem ir bijusi ļoti interesanta pieeja: iestājamies NATO, bet pēc tam aizsardzībai līdzekļus griežam nost, domājot — tāpat mūs aizstāvēs. Tagad vaimanāt par pazemojumu? Var jau. Bet patiesībā pazemojoši ir tas, kā mēs paši esam rīkojušies. Tagad esam pamodušies — tikai tāpēc, ka kāds mums no malas to skaidri norādījis. Man nav lielu emociju par sadarbību ar konkrētu sabiedroto. Man ir emocijas par to, ka mums bija vajadzīgs šāds brīdinājums, lai mēs beidzot pamostos."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
