NATO tērēs 5% aizsardzībai, Eiropa uzņemsies lielāku lomu

Lūk, pieci galvenie punkti, par kuriem vienojās NATO līderi:

Nepārprotama apņemšanās aizsargāt NATO sabiedrotos

NATO līderi atkārtoti apliecināja savu nelokāmo apņemšanos aizsargāt vienu miljardu iedzīvotāju un pildīt Vašingtonas līguma 5. pantu – uzbrukums vienam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem. Uzsvērta alianses nozīme brīvības un demokrātijas aizsardzībā.

5% IKP ieguldījums aizsardzībā līdz 2035. gadam

Sabiedrotie apņēmās līdz 2035. gadam katru gadu ieguldīt vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Šie ieguldījumi ietvers gan tradicionālos aizsardzības izdevumus, gan investīcijas infrastruktūrā, noturībā un inovatīvās tehnoloģijās.

Divas galvenās investīciju kategorijas

Vienošanās paredz, ka no minētajiem 5%:

• 3,5% no IKP tiks veltīti NATO definētajām pamatvajadzībām aizsardzībā un alianses spēju mērķu sasniegšanai;
• līdz 1,5% no IKP – tādiem mērķiem kā kritiskās infrastruktūras aizsardzība, tīklu drošība, civilā gatavība, inovācijas un aizsardzības industrijas stiprināšana.

Tāpat minētajos 5% no IKP turpmāk tiks iekļauti arī tiešie ieguldījumi Ukrainas aizsardzībā un tās industrijā.

Katra dalībvalsts apņēmusies iesniegt ikgadējus nacionālos plānus, kuros iezīmēta ceļa karte šo mērķu sasniegšanai. Pārskatīšana par sasniegto un izdevumu līdzsvaru plānota 2029. gadā.

Atbalsts Ukrainai un aizsardzības industrijas stiprināšana

NATO apliecināja, ka turpinās sniegt suverēnu atbalstu Ukrainai, kuras drošība ir daļa no visas alianses drošības. Turklāt tiks veicināta transatlantiskā aizsardzības industrijas sadarbība, samazinot šķēršļus starp NATO valstīm un veicinot tehnoloģiju attīstību kopējās drošības labā.

Nākamreiz NATO samitu rīkos Turcija

Tāpat samitā NATO līderi pateicās Nīderlandei par viesmīlību un apstiprināja, ka nākamie samiti notiks 2026. gadā Turcijā, bet pēc tam Albānijā.

Makrons: NATO lēmumi liek Eiropai uzņemties lielāku atbildību

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc NATO līderu sanāksmes samitā sarunā ar medijiem uzsvēra, ka virzība uz lielākiem ieguldījumiem stiprinās Eiropas pīlāru NATO ietvaros un ļaus Eiropai "uzņemties lielāku atbildību par savu drošību", norādot, ka "tā bijusi Amerikas prasība jau vairākus gadus".

Viņš šo virzību raksturoja kā soli "pareizajā virzienā", kas ir atbilde pieaugošajiem Krievijas draudiem, vēsta "The Guardian".

Makrons īpaši izcēla Krievijas agresijas vēsturi — iejaukšanos Gruzijā, Krimas aneksiju un pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, to nosaucot par "draudu mūsu robežām".

Viņš uzsvēra apņēmību "rīkoties kopā un… apturēt šo karu", vienlaikus norādot uz iespējamo "gribīgo koalīcijas" lomu, kas varētu papildu veidā atbalstīt Ukrainu.

Francijas prezidents arī pauda nepieciešamību atrisināt tirdzniecības domstarpības ar ASV, norādot, ka Eiropa nevar vienlaikus tikt aicināta palielināt tēriņus aizsardzībai un vienlaikus cīnīties ar tirdzniecības karu pret sabiedroto.

Runājot par NATO 5. pantu, Makrons uzsvēra, ka tas nozīmē solidaritāti starp visām dalībvalstīm.