Putins arī vēlas mieru, un NATO vairs nav "laupītāja". Svarīgākais no Trampa sacītā NATO samitā

Par Irānu:

Tramps, valsts sekretāra Marko Rubio un aizsardzības ministra Pita Hegseta pavadībā, vēlreiz izteica pieņēmumu, ka ASV uzbrukums Irānas kodolobjektiem ir bijis "ļoti veiksmīgs".

ASV prezidents, paužot savu viedokli, uz skatuves nolasīja vēstuli no Izraēlas valdības kodolenerģijas regulatora, kurā apgalvots, ka Irānas kodolobjekts Fordo ir palicis "pilnīgi neizmantojams".

Pēc tam Tramps un Hegsets uzbruka plašsaziņas līdzekļiem par to, ka tie ziņoja par noplūdušu Pentagona dokumentu, kurā bija pausts pieņēmums, ka kaitējums ir ierobežotāks, un Hegsets ierosināja, ka pierādījumi par trieciena ietekmi ir "aprakti zem kalna".

Par Ukrainu:

Tramps sacīja, ka cer panākt konflikta "atrisinājumu" un ka ir ļoti svarīgi, lai NATO nauda tiktu tērēta militārajai tehnikai, nevis birokrātijai.

Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski neilgi pirms preses konferences Tramps sacīja, ka Ukrainas prezidents "nevarēja būt jaukāks".

Krievijas līderis Vladimirs Putins arī "patiešām vēlas izbeigt karu", paziņoja Tramps.

Par NATO aizsardzības izdevumiem:

ASV prezidents ļoti kritiski izteicās par Spāniju, kas paziņoja, ka tā neievēros 5% aizsardzības izdevumu slieksni, par kuru līdz 2035. gadam vienojušās pārējās NATO dalībvalstis, sakot, ka "viņi vēlas izbraukt uz citu rēķina".

Viņš arī teica, ka viņa nostāja attiecībā uz NATO ir mainījusies, redzot, cik ļoti līderi "mīl savas valstis", un piebilda, ka viņš vairs neuzskata šo organizāciju par "laupītāju".