Lāči nāk māju pagalmos, izposta dravas. Vai jāsāk bīties no plēsēja?
Latvijā ar katru gadu pieaug brūno lāču skaits. Skaidrosim, cik droši mežos uzturēties šobrīd ir dabas baudītājiem, sēņotājiem vai ogotājiem.
Mežzinātnes institūta "Silava" pētniece rāda karti, kurā redzams, ka lāčainākās vietas Latvijā aizvien ir nemainīgas – tā ir Vidzeme, īpaši teritorija pie Igaunijas robežas, un Latgale. Pēdējo gadu monitoringa dati gan rāda, ka šie plēsēji pamazām apdzīvo arvien plašāku Latvijas teritoriju. Tagad tos pa retam, taču var sastapt arī citviet. Arī Kurzemē, kurš šogad ne vien novērots, bet arī reģistrēts pirmais ģenētiski, tātad ar DNS paraugu, apstiprinātais brūnais lācis.
"Protams, pēdējos gados novērojumu ir vairāk arī tāpēc, vairāk uzstādītas kameras. Mēs biežāk dzīvnieku novērojam un redzam. Lai gan, protams, ir tā informācija tāda, ka lāči palikuši bezbailīgāki. Tos redz māju tuvumā, bet tas viss ir saistīts ar to, ka pie mums lāči kļūst biežāk sastopami. Tas nekādā ziņā nav saistīts ar to, ka lāči ir bezbailīgi vai bezkaunīgāki."
Ekspertu ieskatā, šobrīd lāču populācija joprojām nav tik liela, lai par tiem būtu jāsatraucas dabas baudītājiem vai meža velšu lasītājiem. Tomēr piesardzība jāievēro.
"Tas nav Vinnijs Pūks vai plīša lācītis. Viņš ir mīlīgs pēc skata, bet raksturs viņam var būt kā plēsējam. Ieejot mežā, ir jādod par sevi ziņa. Un meža dzīvnieki savvaļā ir uzmanīgi, un viņi pirmie pamana cilvēku un pamet teritoriju."
Lāču skaita pieaugumu arvien vairāk izjūt arī biškopji, jo, izrādās, lāču mīlestība pret medu nav tikai pasakās. Piemēram, šie kadri uzņemti Balvu pusē, kur šie meža zvēri šopavasar izpostīja vienu no bitenieka Rolanda Krevica dravām. Lai gan viņš jau vairākus gadus savus stropus apjož ar elektrisko žogu, arī tas ne vienmēr palīdzot.
"Tie lāči jau ir dabūjuši ar strāvu pa degunu, un viņi arī tad, kad tur strāvas nav, nemēģina pārbaudīt, jo testeris viņiem nav kabatā. Līdz ar to – ko viņš dara? Viņš rokas pa apakšu. Zemē rok bedri, nepieskaroties drātīm. Rok dziļu bedri, lai varētu tikt cauri tam žogam un pie bišu stropiem."
Lai arī lāču skaits Latvijā pieaug un arvien biežāk dzirdams par to paveiktiem nedarbiem, to populācijas ierobežošana šobrīd netiekot plānota. Tam nesot ne pietiekama pamatojuma, ne arī to pieļauj dažādi normatīvie akti, turklāt brūnais lācis aizvien ir iekļauts Sarkanajā grāmatā.
"Faktiski, lai kaut ko mainītu, tad tas ir jāmaina visā Eiropas mērogā. Tikai ar Latvijas regulējumu mēs to nevaram izmainīt. Un, ja ir kādas īpaši apdraudošas situācijas, tad jau ir iespējams ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju iznīcināt. Ja ir dzīvnieks ar netipiskām pazīmēm, tas ir vēl vienkāršāk."
Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks gan uzskata, ka šobrīd ne līdz galam atrunāta arī kārtībā, kā likvidēt tos lāčus, kas ar savu netipisko uzvedību apdraud cilvēkus. Kā piemēru viņš min pirms trim gadiem iemidzināto lāci, kurš ilgstoši uzturējās šosejas malā Gulbenes pusē.
"Es neteiktu, ka tas bija diezgan veiksmīgi. Jo pirms tam notika daudz strīdu un plaša rezonanse arī sabiedrībā. Daudz labāk būtu, ja tāda kārtība būtu iepriekš izdiskutēta. Sakārtojot visu to normatīvo bāzi, gan, kas to darīs, pēc kā lēmuma to darīs, nevis, kad parādās kāds problēmlācis, tad rodas jautājums, vai nevajag sākt viņus medīt."
Jāmin gan, ka pirms trim gadiem iemidzinātais meža dzīvnieks ir vienīgais šādi likvidētais brūnais lācis pēdējo gadu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
