"Tramps nolicis bumbu Eiropas pusē". Kariņš komentē aizvadīto NATO samitu Hāgā

Kariņš uzsver, ka Tramps ir pārtraucis ASV 80 gadus ilgušo vērtībās balstīto ārpolitiku, pārejot uz transakcijās balstītu "America First" politiku, kas radījusi daudz neskaidrību un satraukumu, jo ASV vēsturiski bijušas Eiropas drošības garantētājas. Šis satraukums īpaši aktuāls laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā, un bažas par ASV izolacionismu kļuvušas reālas.

Bijušais premjers

Krišjānis Kariņš

Taču nesenie notikumi, piemēram, ASV militārie triecieni Irānā, pierāda, ka Trampa draudi nav tukši, un tie liek Krievijai un Ķīnai pārskatīt pieņēmumus par ASV gatavību izmantot militāru spēku ārvalstīs. Trampa rīcība Irānā ir pretstats Obamas piesardzībai, un Trampa draudi sabiedrotajiem tagad iegūst pavisam reālu nozīmi.

Kariņš norāda, ka daudzi Eiropā emocionāli reaģējuši uz Trampa retoriku, jo viņš atšķiras no diplomātiskā Obamas, un publiski kritizē sabiedrotos par netaisnīgām tirdzniecības praksēm un nevēlēšanos ieguldīt aizsardzībā. Taču, noliekot emocijas malā, kļūst skaidrs, ka situācija nav tik drūma, kā sākotnēji šķitis.

To pierādīja pagājušās nedēļas NATO samits Hāgā, kur tika panākta vienošanās par konkrētiem soļiem Eiropas drošības stiprināšanā.

Kariņš atzīmē, ka ASV drošības "baltā čeka" Eiropai ir beigusies, taču tas nenozīmē, ka drošība kļuvusi vājāka. Tramps ir "nolicis bumbu Eiropas pusē" – ja Eiropa ieguldīs aizsardzībā, ASV turpinās stāvēt tai blakus, ja ne – sekas būs citas. Šī pieeja patiesībā ir pozitīva, jo tā liek Eiropai uzņemties atbildību par savu drošību un kļūt spēcīgākai.

"Jo spēcīgāka kļūs Eiropa, jo mazāk tā būs atkarīga no ASV gribas vai viena cilvēka lēmumiem," uzsver Kariņš. Trampa rīcība piespiež Eiropu beidzot virzīties uz to, lai spētu nodrošināt mieru un stabilitāti pati. Eiropas drošība tagad patiešām ir pašu eiropiešu rokās.