Patiesā svētku noskaņā 5. jūlija "Xiaomi" arēnā ar skatuviskās dejas uzvedumu "Viedvasara" sākas XIII Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki. Smiekli, prieka asaras un gaviles TDA "Zelta sietiņš" dejotājas Kristiānas Karnītes video, ko redzēja tikai skatītāji arēnā un svētku dalībnieki. Tā teikt, tas, kas palika aiz kadra. Dejotāji arī atklāja, kura ir viņu mīļākā un grūtākā deja.
Vairāk nekā trīs tūkstoši dejotāji dejā izdejoja piecu jauniešu vasaras piedzīvojumus, kas vēsta par vērtībām, kuras ir vērts atklāt un apzināties ikkatram – cilvēka saikni ar dabu, darba tikumu, zināšanu nozīmi, draudzību, sadarbību, vienotību un piederības sajūtu savai zemei.
Divas stundas paskrēja nemanot. Dejotāji izdejoja radošu, mūsdienīgu stāstu par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Uzvedumā bija līdzsvars starp mūsdienīgo, tradicionālo, izklaidējošo, izglītojošo un emocionāli uzrunājošo.
Skatītāji arēnā un pie TV ekrāniem devās kopā vasaras piedzīvojumos kopā ar 3532 dejotājiem no 152 deju kolektīviem un "Viedvasaras" stāsta varoņiem – Esteri, Alex, Leldi, Kati un Kārkliņu, lūkojot atklāt viedas atziņas.
Kulmināciju sasniedza uzveduma noslēgums, kad pēc labi padarītā darba, dejotāji nesteidza pamest arēnas laukumu, turpinot dejot, līksmot, fotografēt, apskaujot viens otru un skolotājus. Tā izskatās laimīgi cilvēki pēc lieliski padarīta darba!
Ko saka dejotāji par mīļāko deju, par grūtāko deju, tāpat jaunieši izteica savas domas, kura no jaunradītajām dejām, iespējams, jau nākamajos skolēnu deju svētkos tiks izdejotas Daugavas stadionā.
Starp jauniešu mīļākajām dejām no uzveduma "Viedvasara" bija Agra Daņiļeviča "Mūsu puiši lielījās", Dagmāras Barbales "Bite, zelta nesējiņa", Dāvja Ērgļa "Dieviņa vasara", Jāņa Ērgļa "Vētra nāca, jūra krāca" un "Es apgūlu saldu miegu jūras kāpas maliņā", Daces Adviljones "Meža māte bērnus sauca" un "Diža, diža tā zivtiņa", Jāņa Purviņa "Vecais tēvs cūku gana".
Līdz skaistiem rakstiem plašajā arēnas laukumā ir grūts un ilgs ceļš, kas sākas ar horeogrāfa un komponista kopdarbu un pirmajiem neveiklajiem soļiem, sākot mācīties deju. Dejotāji atklāj, kuras viņiem bija grūtākās dejas – Agra Daņiļeviča "Vakar lācis maizi cepa" un "Mūsu puiši lielījās", Jāņa Kalniņa "Čiku čiku, grabu grabu", Jāņa Ērgļa "Vāczeme", Jāņa Kalniņa "Izstaigāju svešu zemi".
Jaunieši iejutās pareģu lomā un izteica savas domas, kuras no "Viedvasaras" jaunradītajām dejām nākotnē varētu tik izdejotas Daugavas stadionā – Dagmāras Barbales "Upe tek dimdēdama" un "Bite, zelta nesējiņa", Jāņa Purviņa "Vecais tēvs cūkas gana" un "Laiskā meita", Jāņa Ērgļa "Vētra nāca, jūra krāca" un "Es apgūlu saldu miegu jūras kāpas maliņā".
Dejotājiem ir jau savi deju nosaukumi, tāpēc atbilžu šifrēšanai palīdzēja dziesmu vārdi, piemēram, deju "Vētra nāca, jūra krāca" dejotāji sarunvalodā sauc par "Vēja mati".
Vēl 24 jaunas latviešu dejas ir dzimušas, lai aug un priecē daudzas, jo daudzas paaudzes!
Uzveduma mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori ir Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis, bet uzveduma mūzikas autori, komponisti ir Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle–Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis.
Vairāk par skatuviskās dejas uzvedumu "Viedvasara" šeit.
