Mārtiņdiena ir klāt, un daudzi no mums cels galdā tradicionālo zoss cepeti (uzzini recepti ŠEIT), bet – ko tad mēs īsti zinām par zosīm? Senie manuskripti liecina, kāda nozīme šiem putniem bija cilvēku dzīvē.
Senajā Romā zosis kļuva par nacionālo simbolu, modrības emblēmu, bet Senajā Grieķijā šos putnus uzskatīja par svētiem. Senajā Ēģiptē faraonu laikos zosis uzskatīja par dievu sūtņiem. Un ne tikai — ēģiptiešu leģendās Saule radās no zoss olas. Tronī kāpjot jaunam valdniekam, ēģiptiešu priesteriem bija paradums palaist gaisā četras zosis — tikpat, cik debespuses. Savukārt Ķīnā uzskatīja, ka zosis nes vīrišķo sākumu, un tās sauca par Mēness vai rudens putniem. Arī Japānā, līdzīgi kā Ķīnā, zosis asociējas ar Mēnesi un rudeni.
Zosis bija pirmie pieradinātie mājputni. Tās pieradināja Senajā Ēģiptē apmēram pirms 3000 gadiem. Visu mājas zosu ciltstēvs ir savvaļas pelēkais zostēviņš. Tajos laikos zosis asociējās vairāk ar seksu nekā ar pārtiku, jo pelēkās savvaļas zosis bija saistītas ar auglības kultu, bet zosu taukus uzskatīja par visai iedarbīgu afrodiziaku.
Daudzu gadsimtu garumā "goose" žargonā nozīmē prostitūtu, bet "gooser" — peni. Angļu vārdam "goose" ir seksuāls zemteksts.
Zosis jau kopš seniem laikiem ir slavenas ar to, ka ir visuzticamākie partneri. Ne vienmēr draudzība nonāk līdz savienībai, bet, ja viņi "iemīl" un "laulība" tiek nostiprināta ar kopīgu gāgināšanu, tad pāris ir nešķirams. Pelēkās zosis ģimeni veido 2 gadu vecumā, bet savstarpējas simpātijas var sākties arī agrāk, turklāt absolūti platoniskā veidā, kas vēlāk pāraug tuvībā. Kā jau visi iemīlējušies, arī zosis cenšas pierādīt savu mīlestību ar drošsirdību un ir spējīgas uz neprātībām — pacelties gaisā bez jebkāda iemesla, ko neatzīst gados vecākas zosis. Bet mīlestība taču ir akla!
Fakti
Līdz XIX gs. vidum rakstīšanai izmantoja zosu spalvas.
Pirmo mākslīgo egli vācieši izveidoja no krāsotām zosu spalvām.
