Latvijā nav sistēmas nepilngadīgo grūtnieču atbalstam, meitenes baidās doties pie ārsta

"Latvijā trūkst ne tikai vienotas sistēmas, bet bieži vien arī pašiem speciālistiem nav informācijas, kā palīdzēt šīm meitenēm," Bērnu slimnīcas fonda raidierakstā "Vienādas iespējas visiem" uzsver sociālā darbiniece Iveta Dūma.

Jaunākajā raidieraksta epizodē aktualizēts jautājums par valsts atbalsta sistēmas trūkumiem nepilngadīgām grūtniecēm Latvijā.

Raidieraksts skatāms Bērnu slimnīcas fonda "YouTube" kanālā.

Tas ir daļa no plašāka darba, ko Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju un Dzemdību nama fondu veic, lai Latvijā tiktu izveidota ilgtspējīga un visā Latvijā pieejama atbalsta sistēma.

Projekta "Mazaizsargātas sabiedrības grupas – nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms" ietvaros, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības – NextGenerationEU līdzekļiem, tiek ne tikai atklātas problēmas, kas līdz šim palikušas ēnā, bet arī meklēti daudzveidīgi risinājumi.

Izveidots informatīvs ceļvedis jaunajiem vecākiem un atbalsta personām, uzlabota mentoru programma, apmācīti speciālisti un veidoti praktiski rīki.

Pirms vairākiem gadiem, uzsākot Bērnu slimnīcas fonda atbalsta programmu nepilngadīgajām grūtniecēm, demogrāfiskā situācija Latvijā vēl nebija tik kritiska, kāda tā ir šobrīd, stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Tomēr jau tad bija skaidrs, ka svarīgi parūpēties par abiem bērniem – gan jauno māmiņu, gan gaidāmo mazuli.

"Ņemot vērā demogrāfiskās situācijas attīstību, tas ir kļuvis vēl aktuālāk, jo mēs redzam, ka šiem aptuveni 200 bērniem ik gadu pietrūkst valsts atbalsta," teic Dambiņa. Projekts izgaismo daudzas lietas, kas meitenēm un mazuļiem ir nepieciešamas un kuras var paveikt bez papildu finansējuma, veicinot sadarbību un informācijas pieejamību. Taču ir būtiski piesaistīt arī valsts atbalstu, lai jaunajām, nepilngadīgajām māmiņām un viņu mazuļiem būtu pieejama palīdzība, kas ļautu izaugt veseliem un sociāli aizsargātiem. "Esam uzrunājuši atbildīgās valsts institūcijas un ceram, ka jau nākamajā gadā valsts finansējums nepilngadīgajām grūtniecēm un viņu mazuļiem būs pieejams," pauž Dambiņa.

Meitenes bieži slēpj grūtniecību bailēs no nosodījuma, neuzticas sistēmai, un reģionos nereti vispār nenonāk līdz ārsta vai sociālā darbinieka atbalstam. "Meitenes uzskata, ka, aizejot pie ārsta, par viņu runās visa pašvaldība," vienu no izplatītākajiem šķēršļiem uzsver Iveta Dūma.

Lai gan nepilngadīgajām grūtniecēm Latvijā netiek nodrošināta īpaša atbalsta sistēma, ir virkne vispārējo pakalpojumu, kurus viņas var izmantot – taču pieejamība un kvalitāte būtiski atšķiras dažādās pašvaldībās. Tas veido nevienlīdzīgu situāciju, kur atbalsts vairāk atkarīgs no dzīvesvietas un iesaistīto speciālistu ieinteresētības, nevis vienotas valsts stratēģijas.

Grūtnieču aprūpe ir valsts apmaksāta visām, neatkarīgi no vecuma – tai skaitā pie ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta, ja speciālistam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Savukārt vecmāšu kabineti atsevišķās pašvaldībās (piemēram, Rīgā) piedāvā arī psihoemocionālu un izglītojošu atbalstu meitenēm. Šie kabineti sniedz konsultācijas par personīgo higiēnu, robežu noteikšanu un reproduktīvo veselību. Tāpat pozitīvi novērtēts arī PEP mammu sniegtais emocionālais un praktiskais atbalsts grūtniecēm un jaunajām māmiņām, tomēr pieejamība reģionos būtiski atšķiras – Rīgā pakalpojumu var saņemt sešas reizes bez maksas, bet citās pašvaldībās tas nereti nemaz nav pieejams.

Līdzīgas problēmas ir arī ar citiem atbalsta mehānismiem. "Fantastisks pakalpojums, kas ir pieejams Rīgā – "Sargeņģelis", ko īsteno centrs "Dardedze". Reģionos mēs izsludinām pieteikšanos uz grupu un tad gaidām, līdz kāds pieteiksies. Bet nepilngadīgās grūtnieces reti var atļauties gaidīt pusgadu uz palīdzību," stāsta Dūma.

Tieši personisks, drošs un regulārs kontakts ar uzticamu pieaugušo ir tas, ko jaunās meitenes visbiežāk uzsver kā izšķirošu. Šobrīd šo atbalstu sniedz Bērnu slimnīcas fonda pilotētā mentoru programma, kurā katrai redzeslokā nonākušajai nepilngadīgajai grūtniecei tiek piedāvāts cilvēks, kas palīdz orientēties pieejamajā atbalstā, atgādina par ārstu vizītēm, pavada pie speciālistiem un vienkārši ir līdzās.

"Mentora pakalpojums īpaši nepieciešams meitenēm ar garīgās attīstības traucējumiem vai psihosociālām grūtībām. Tā nav tikai informācijas nodošana – tas ir emocionāls atbalsts un drošības sajūta," raidierakstā uzsver Dūma. Viņa norāda arī uz būtisku problēmu: "Mentors no Rīgas nevar nokļūt pie meitenes Užavā vai Krāslavā. Tāpēc šādam atbalstam jābūt lokāli pieejamam – un tam nepieciešams valsts finansējums."

Projekta īstenošanas periods: 01.10.2023 – 01.10.2025

Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības – NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.