Ko Ukraina vēlas no Trampa un Putina sarunām Aļaskā?

Kijivā par gaidāmajām sarunām starp ASV un Krieviju piektdien, 15. augustā, Aļaskā, valda skeptisks noskaņojums. Ukraina bažījas, ka ASV prezidents izmantos sarunas, lai pasniegtu sevi kā Nobela Miera prēmijas kandidātu, vienlaikus uzspiežot tādu vienošanos, kas sagraus Kijivu.

Eiropas sabiedrotie un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēl trešdien, 13. augustā, tiksies, lai novilku sarkanās līnijas, un atturētu Putinu izmantot vienošanos ar Trampu Krievijas galvenā mērķa sasniegšanai – iznīcināt neatkarīgu, demokrātisku Ukrainas valsti.

Gaidāmas asas debates par Krievijas bruņoto spēku uzsākto nelikumīgo Ukrainas teritoriju okupāciju. Kijiva vēlas panākt, lai Maskava arī samaksā par nodarīto postažu. Tās apmērs sasniedz simtiem miljardus dolāru. Tāpat Kijiva vēlas atgūt 20 000 tai nolaupīto bērnu un karagūstekņu.

Galvenokārt Ukraina vēlas tādu vienošanos, kas sniegtu drošības garantijas, neļaujot Trampam un Putinam vienoties par Krievijas atgriešanos globālajā ekonomikā. Tas Putinam ļautu spēcināt Krieviju un sākt jaunas ofensīvas.

Kijivā ir skepse par Aļaskas sarunu iznākumu. "Es nesagaidu izrāvienu no šīs augstākā līmeņa sanāksmes. Putins nav atteicies no sava galvenā mērķa – iznīcināt Ukrainu. Viņš var piekrist tikai pamieram, kas radīs apstākļus mūsu iznīcināšanai," sacījis Ukrainas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko.

Kaut arī amerikāņi ir virzījuši ideju, ka Ukrainai vajadzētu atteikties no Donbasa austrumu teritorijas apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu un okupācijas apturēšanu, un arī Tramps runājis par "zemju apmaiņu", Ukraina negrasās pieļaut nekādas atkāpes no savām robežām, kas garantētas starptautiskajās tiesībās un konstitūcijā.

Noskaties: "Sarunas nebūs vienkāršas", un "Eiropa vēlas mieru", par Putina un Trampa tikšanos teic premjere

"Mēs atbalstām to, ko vēlējās prezidents Tramps — pamieru, pēc kura sēsties pie sarunu galda un apspriest visu pārējo," otrdien, 12. augustā, žurnālistiem sacījis Zelenskis. Viņš arī uzsvēris, ka valsts neatkāpsies no frontes līnijas. "Mēs neaiziesim no Donbasa. Mēs to nevaram izdarīt," sacījis Zelenskis. "Donbass krieviem ir tramplīns jaunai ofensīvai. Ja mēs pametīsim Donbasu pēc pašu gribas vai ja uz mums tiks izdarīts spiediens, sāksim trešo karu."

Ja Kijivai galu galā nāksies pieņemt kādu kompromisu kā daļu galīgās vienošanās, pamatojoties uz reālo situāciju kaujaslaukā, tas notiks pēc tam, kad Krievija piekritīs un ievēros pamieru, "Politico" pastāstījis kāds eksperts, neatklājot savu vārdu publiski.

Turklāt Doneckas daļas, kas aizvien Ukrainas kontrolē, ir nodrošinātas ar spēcīgu aizsardzību — to atdošana vājinātu Ukrainas spēju nākotnē atvairīt Krievijas uzbrukumus.

"Ja šodien pametīsim Donbasu, mūsu nocietinājumus, kurus kontrolējam, atvērsim tiltu, lai krievi sagatavotos uzbrukumam. Pēc dažiem gadiem Putinam būs atvērts ceļš gan uz Zaporižjas, gan Dņipras reģioniem. Un ne tikai tas. Arī uz Harkivu," žurnālistiem sacīja Zelenskis.

Kompensācija dolāros

Ukrainai nodarītie cilvēku un materiālie zaudējumi ir milzīgi. Aplēses svārstās no 500 miljardiem līdz triljonam dolāru.

Ukraina ir pārliecināta, ka Maskavai ir jāsamaksā par saviem noziegumiem, turklāt liela daļa Krievijas aktīvu atrodas Eiropas sabiedroto rīcībā. Gandrīz 200 miljardi eiro atrodas, piemēram, Beļģijā.

"Krievijai ir jāmaksā par nodarītajiem zaudējumiem aptuveni 500 miljardu eiro apmērā. Kamēr tas nenotiks, Maskavai nedrīkst piešķirt piekļuvi tās iesaldētajiem aktīviem," pagājušajā mēnesī Ukrainas atjaunošanas konferencē sacīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Drošības garantijas

Ukraina uzskata dalību NATO un Eiropas Savienībā par vienīgo ilgtermiņa ceļu, lai apturētu jaunu Krievijas uzbrukumu.
"Vai mēs būsim NATO? ES? Es neesmu dzirdējis neko — vienkārši neviens priekšlikums, kas garantētu, ka rīt nesāksies jauns karš," sacījis teica Zelenskis. "Mums ir vajadzīgas drošības garantijas, kas ļaus saglabāt mūsu valsti, suverēnu valsti, mūsu neatkarību."

Ukraina tāpat arī noraida Maskavas prasības samazināt 900 000 cilvēku lielos bruņotos spēkus. Tie ir lielākie bruņotie spēki Eiropā uzreiz aiz Krievijas. Tāpat Ukraina noraida prasību, lai Ukrainas sabiedrotie pārtrauktu tai sūtīt ieročus.

Eiropas partneri, kas finansē Ukrainas karaspēka vajadzības un pērk ieročus Kijivai, tajā skaitā no Amerikas Savienotajām Valstīm, ir vienīgā drošības garantija, kāda Kijivai līdz šim bijusi. ASV piedāvā tikai būt par starpnieku karā, bet no šīs lomas var arī atteikties.

Līdzsvars jau ir pārgājis Eiropas pusē, jo Tramps samazina militāro atbalstu Ukrainai. Kopš kara sākuma Eiropa ir sniegusi vismaz 73,9 miljardus eiro militārā atbalsta, bet ASV — 64 miljardus eiro, un saskaņā ar Kīles institūta Ukrainas atbalsta uzraudzības datiem Trampa vadībā jaunas ASV saistības ir apstājušās.

Ukraina pieprasa atpakaļ nolaupītos bērnus

Krievija ir aizvedusi gandrīz 20 000 ukraiņu bērnu. Ar Kataras un citu valstu starpniecību Ukrainai izdevies atgūt 1453 nolaupītos bērnus.

Maskava apgalvo, ka ukraiņus pārvieto uz drošu vietu, lai pasargātu no konflikta, taču atsakās atgriezt bērnus viņu radiniekiem. Tā vietā tos ievieto adopcijas sistēmā kā bāreņus, pakļaujot Krievijas propagandai.

Trampa administrācija vēl vairāk apgrūtinājusi Ukrainas bērnu meklēšanu un atgūšanu, likvidējot Jeilas Universitātes Humanitārās pētniecības laboratorijas darba grupu. Tā palīdzēja atrast nolaupītos bērnus, atklāt iesaistītās Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas.

ASV samazinātā palīdzība ārvalstīs, Trampa administrācijas sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu apgrūtina organizāciju iespējas izsekot tūkstošiem nolaupīto ukraiņu bērnu, "Politico" atzina kāda augstu stāvoša Eiropas amatpersona.

2023. gadā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva aresta orderi Putinam par kara noziegumiem, kas saistīti ar bērnu nelikumīgu deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federāciju.

Kara gūstekņu apmaiņa norit veiksmīgāk — tā kļūst par vienu no retajiem Trampa panākumiem. Kopš viņš sāka starpniecības centienus, abas puses ir apmainījušās ar vairāk nekā 2000 gūstekņiem, bet tūkstošiem joprojām atrodas gūstā. Krievija neatļauj starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām apmeklēt vietas, kurās tur ukraiņu karavīrus un civiliedzīvotājus.

Krievija izjūt uzsāktā kara sekas. Līdz šim zaudēti vairāk nekā miljons karavīru, to vidū nogalinātie un ievainotie. Krievijas ekonomika sāk just Rietumu sankciju ietekmi. Analītiķis Timotijs Ešs, kurš seko līdzi notikumiem Ukrainā, aplēsis, ka karš Krievijai izmaksājis apmēram divus triljonus dolāru.

Kijiva un Eiropas sabiedrotie vēlas, lai spiediens turpinās. Primāro un sekundāro sankciju atcelšana un tirdzniecības atsākšana dotu Maskavai laiku pārgrupēties, lai veiktu jaunu uzbrukumu un īstenotu Ukrainas iekarošanu. Viņi arī mēģinās pārliecināt Trampu, ka draudi par jaunu ASV sankciju ieviešanu piespiedīs Putinu nopietnāk risināt sarunas.

Jau ziņots, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina piektdienas, 15. augusta, tikšanās Ankoridžā, Aļaskas štatā, notiks Elmendorfa-Ričardsona armijas bāzē, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz avotiem Baltajā namā.

Lasi arī: Vieta nav izvēlēta nejauši: kāpēc Tramps un Putins tiksies Aļaskā?

Samita organizatori atzinuši, ka "vienīgā pilsēta milzīgajā štatā, kur būtu iespējams rīkot samitu, ir Ankoridža. Un tikai Apvienotā Elmendorfa-Ričardsona bāze, kas atrodas pilsētas ziemeļu malā, atbilst vēsturiskās tikšanās drošības prasībām", vēsta CNN.

Tiesa, "Baltais nams bija cerējis izvairīties no kadriem ar Krievijas līdera un viņa svītas uzņemšanu ASV militārajā objektā", norāda telekanāls.