Nekas labs nebūs pat labākajā scenārijā. Ko varam sagaidīt no Trampa un Putina tikšanās?
Kopš Donalds Tramps ievēlēts ASV prezidenta amatā, solījumi dzirdēti daudz – jau kandidatūras laikā paziņoja, ka karu Ukrainā izbeigs 24 stundu laikā. Nesen noteica 50 dienu ultimātu kara izbeigšanai, vēlāk to samazināja līdz 10 dienām. Bet nu, ultimātu termiņiem beidzoties, gatavs tikties ar pašu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Par ko tas liecina, un vai tiešām ir gaidāms kāds reāls pavērsiens starptautiskajā politikā? Portālam "tv3.lv" komentē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Kā ziņots, Tramps tiksies ar Krievijas diktatoru Putinu 15. augustā Aļaskas štatā. Kā norāda politologs, ir daudz nezināmā, daudz sakāmā un šī gaidāmā tikšanās ir gan laba, gan ne. Andžāns norāda, ka Putins piekritis sarunai tādēļ, ka beidzot Tramps noteicis Indijai sekundārās sankcijas, no kā Krievija ekonomiskā stāvokļa dēļ izvairās.
Izvēlētā tikšanās vieta gana interesanta
"Vietas izvēle ir interesanta – Aļaska. Vieta simboliska, jo Aļaska 1867. gadā ASV iegādājās no Krievijas, līdz ar to tā ir nomināli bijusī Krievijas teritorija, tā ir vieta, kas savā ziņā ir pa vidu starp Krieviju un ASV," stāsta politologs.
Andžāns bilst: "Gadus atpakaļ Putins ar mazu puisīti Krievijā runāja, prasīja, kur beidzas Krievija, zēns atbildēja: "Beidzas tur, kur Beringa šaurums." Putins atbildēja: Nē, Krievija nekur nebeidzas."."
Šī ir vieta, kur Putinam jābrauc pāri Krievijai, bet vienlaikus tas ir netālu no Krievijas, kā norāda politologs – starp divām salām.
Lasi arī: Kāpēc Tramps un Putins tiksies Aļaskā?
Putins piekrīt sarunai. Kāpēc?
Politologs uzskata, ka Krievija patiesībā ļoti vēlas pielikt daudzpunkti karam, jo tas, ko "Tramps un Putins, Vitkofs un Dmitrijevs ir runājuši – par Krievijas reabilitāciju, ieroču kontroli… Tramps ir teicis, ka Krievijai ir vieta G8, jāatceļ vai jāmazina sankcijas un jāatgriež Krievija starptautiskajā politiskajā ekonomiskajā sistēmā."
"Krievijas ekonomika šogad nav tik labā stāvoklī, kā tā bija pagājušajā gadā, citi komentētāji saka, ka ir kara ekonomika, ka to negrasās izjaukt, jo viss bruks, es tā nedomāju, manuprāt, ka Putins tiešām vēlas iziet, un šis būtu labs mirklis no viņa pozīcijas. Labs mirklis tajā ziņā, ka tiek piedāvāta daļēja reabilitācija, domāju, ka Eiropas Savienība tam pilnībā nepiekritīs, bet ASV ir gatava daļēji reabilitēt Krieviju, ļaut paturēt salaupīto Ukrainas teritoriju," uzsver Andžāns.
"Kāpēc tieši tagad? Nebija pienācīgs Trampa spiediens, Putins vilka laiku, aptuveni pusgadu līdz šim brīdim, lai uzlabotu savas pozīcijas kaujaslaukā, lai būtu vairāk teritorijas, Krievija ir pakāpeniski virzījusies uz priekšu visā frontes līnijas garumā. Ukrainu no gaisa terorizējuši, un acīmredzot, lai panāktu labākus nosacījumus, Krievija var izturēt vēl dažus mēnešus, lai iegūtu labākas pozīcijas sarunās. Šis labākajā gadījumā būs beigu sākums. Tās vēl nebūs beigas."
"Putina ieguvums ir, ka viņu uzņems brīvās pasaules līderis. Tramps, protams, netiek tik plaši atzīts par brīvās pasaules līderi, bet Putins viesosies brīvās pasaules centrālajā valstī, viņu nearestēs, jo ASV nav daļa no Romas statūtiem, uz to neattiecas Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcija, ASV pati ļoti stingri iebilst pret Starptautisko krimināltiesu, tāpēc tā ir reta pozīcija, kur Krievijas un ASV intereses sakrīt. Tā būs pirmā reize, pēc kara Ukrainā, kad viņš dosies uz kādu rietumvalsti, tāpēc tā būs tāda simboliska iziešana no izolācijas. Putinam tas ir par labu, ka viņš viesosies ASV, kur nav bijis 10 gadus," stāsta Andžāns.
Sarunas par Ukrainu bez Ukrainas
"Putinam Ukrainas prezidenta klātbūtne būtu ļoti neizdevīga, nevarētu Trampu apstrādāt, ja tas būtu zem trim acu pāriem, tad skaidrs, ka visam, ko Putins stāstītu, Zelenskis liktu pretī argumentus," saka Andžāns.
Politologs norāda, ka Putins stāstītu savu izkropļoto vēstures izpratni – par Krievzemes pirmsākumiem, par ukraiņu tautu, nonākot līdz mūsdienām, stāstītu, ka Baidens pie visa vainīgs, ka Baidens jau varēja visu atrisināt. Kā norāda politologs, tas Trampam ļoti patiktu. Taču loģiski, ja klāt būtu Zelenskis viņš atspēkotu un neļautu notikt aizmuguriskām vienošanām.
Putins arī veiksmīgāk darbojas pēc "skaldi un valdi" principa divpusējās sarunās. Krievija efektīvāka ir tieši divpusēji slepenās vienošanās, un, ja tur klāt būs Ukraina, – loģiski, ka nekur neizdosies pavirzīties uz priekšu. Tramps lēmumus pieņem instinktīvi, zinot vispārējus faktus, gadskaitļus, pieņem lēmumus, nezinot detaļas. Putins ir ārkārtīgi inteliģents, viņam ir doktora grāds, protams, nav zināms, vai viņš pats to ir nopelnījis, bet viņš ir pie varas Krievijā no 1999. gada, viņam ir milzīga pieredze. Esmu pārliecināts, ka Putinam ir vesela psihologu komanda, kas darbojas, lai analizētu Trampu, un domāju, ka tur jau izstrādāti dažādi varianti arī šai sarunai, viņi to ņem ļoti profesionāli.
Vai Zelenskis tiks pieaicināts sarunās, politologs nav pārliecināts. Tas, protams, ir slikti, bet tāda esot pašreizējā realitāte. Politologs ir pārliecināts, – labāk, ka šī tikšanās notiek nekā nenotiek, jo Tramps pēdējā laikā ir pagriezies pamatīgi pret Krieviju. Tramps ir izteicies par teritoriju maiņām, un viņš domā līdzīgi kā Vitkofs, viņa labā roka, sūtnis.
"Kā nekustamo īpašumu attīstītājs viņš redz teritoriju tur, teritoriju šur, viņš vēlas mieru, vienalga labu vai sliktu, mieru, kas noturēs viņa prezidentūras laiku, lai var saņemt Nobela Miera prēmiju. Pakistāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Azerbaidžāna, Armēnija viņu jau ir izvirzījusi prēmijas kandidatūrai," saka Andžāns.
Kas gaidāms sarunās?
Primāri sarunas būs par karu Ukrainā. Politologs stāsta, ka Tramps solījis arī apspriest Krievijas atgriešanos starptautiskajā politikā. "Pienācis laiks beigt nogalināt, jāsadarbojas, – es domāju, ka tas noteikti būs galdā," bilst politologs.
Tramps piedāvās sankciju atcelšanu vai mīkstināšanu. Investīcijas Krievijas ekonomikā, enerģijas sektorā, iespējams, kādas kopīgas iniciatīvas – Arktikas, dabas resursu izpētē un ieguvē, retzemju metālus.
Noskaties arī: Donbasa iedzīvotāji TV3 Ziņām: Mēs esam Ukraina, un nekādu Krieviju mums te nevajag
Politologs norāda, ka Putinam aktuāla tēma būtu arī avioreisu atsākšana, kas ir Krievijai ļoti liela sāpe, proti, ka nevar tiešā veidā saņemt detaļas no "Boeing" un "Airbus".
Sarunas varētu pievērsties arī sadarbībai kosmosa jomā, kur joprojām abu valstu kosmonauti un astronauti sadarbojas. Putins arī varētu mēģināt "iekārdināt" ar ekonomiskajiem jautājumiem, varbūt ar sadarbības naftas cenu noteikšanu, jo Krievija ir daļa no Opeca+. "Pakalpojumi citu bruņotu konfliktu risināšanā, Irānas jautājumā, īpaši, par Irānas kodolprogrammu, Ziemeļkoreju, jo to Trampam neizdevās, pirmās prezidentūras laikā," bilst Andžāns.
Politologs piektdienas gaidāmo sarunu salīdzina ar samitu, kad Tramps ar Kimu Čenunu tikās Singapūrā, Vjetnamā, kur neizdevās panākt lūzuma punktu, kas liek domāt, ka arī šoreiz saruna varētu beigties ar neko.
"Ar Kimu Čenunu bija lielas gaidas, bet nekā beigās nebija. Iepriekš Tramps ar Putinu tikās 2018.gadā, tur nekas nesanāca, bet toreiz arī Putins solīja plašāku sadarbību ar ieroču kontroli, bruņojuma samazināšanu pasaulē. Putins turpinās sūdzēties, ka pie visa vainīgi ir rietumi, pat neizslēdzu, ka līdzīgi kā iepriekš, kad viņi tikās Helsinkos, Tramps arī teica, ka Krievijai taisnība, ka Krievija neiejaucās 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Pieņemu, ka te būs kaut kas līdzīgs, par to pašu jautājumu, jo toreiz arī Tramps nostājās pret saviem izlūkdienestiem ar Putinu kopā. Šoreiz gan jau lamās, ka Baidens pie visa ir vainīgs, un ka tas ir Baidena karš, jo Baidens ar Putinu tikās 2021. gadā, Ženēvā, toreiz arī netika nekas panākts," norāda Andžāns.
Sliktākais scenārijs Ukrainas un Eiropas drošībai
Putins varētu likt galdā NATO paplašināšanās jautājumu, sabiedroto karavīru atvilkšanu no Baltijas valstīm, NATO ierobežošanu Krievijas tuvumā.
"Eiropiešiem jāuzņemas daudz lielāka loma. Ir slavens teiciens, ka Krievija ir gatava izturēt 5 minūtes ilgāk nekā pretinieks. Cik daudz kritušie, ievainotie, kāds ekonomikas stāvoklis, Krievijai neesot svarīgi," stāsta Andžāns.
"Bīstamākais scenārijs – Putins un Tramps sarunā savā starpā vienojas, piemēram, par teritoriju apmaiņu, vēlēšanām Ukrainā, bruņoto spēku apmēra ierobežošanu, ārvalstu palīdzības pārtraukšanu, Ukrainai noteikt patstāvīgu neitralitāti, nepievienošanos militārajām aliansēm. Kaut kādā formā abi vienojās, un tad tiek piedāvāts Ukrainai – vai nu pieņemiet, vai nu nepieņemiet. Un ja Trampu iekārdina, viņš redz, ka miers ir tik tuvu – Nobela Miera prēmija, tad atkal atgriežamies pie pavasara, militārās palīdzības apturēšanas, izlūkinformācijas apturēšanas, un tad atkal Ukraina tiek spiesta pieņemt citu nolemto," norāda Andžāns.
"Bet kopumā nekas labs nebūs pat labākajā scenārijā. Ja Baidena administrācija bija gatava atbalstīt Ukrainu, cik ilgi vajag, arī visa palīdzība, ko ASV sniedz, ir vēl Baidena ēras palīdzība, nesen tika apstiprināti 200 miljoni papildu palīdzības, bet ne palīdzība, bet pārdošanas darījums – jaunā palīdzība, ko ASV sniedz, par to maksā citi eiropieši. Skaidrs, ka Ukrainai būs jāzaudē teritorijas, nebūs kā Baidens, kurš deva balto kārti – cīnieties, un mēs palīdzam. Šeit skaidrs, ka iznākums nebūs labvēlīgs Ukrainai, būs teritoriāli zaudējumi, vēl kādi citi iegrožojumi, jo tas būs labākais, kas var būt, kaut kas starp pašreizējo frontes līniju un Putina maksimālajām prasībām, kas bija pirms 2022.gada," uzsver Andžāns.
Politologs norāda: "Kādam šķitīs, ka labi – slikts miers labāks par labu karu, bet tā nebūs." Viņš stāsta, ka jebkurā gadījumā tā nebūs Ukrainas uzvara, jo, ja Ukraina varēs formulēt, ka uzvarējusi, arī Krievija būs uzvarējusi. Politologs neredz šobrīd variantu, ka robežas atgriežas kā pirms 2022. gada februāra. Neiedomājami arī, ka Krievija maksās reparācijas un atjaunos Ukrainu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
