Kustība pret bezmiegu – zinātnieki atrod atbildi, kā labāk aizmigt
Labi izgulēties nemaz nav tik vienkārši – miega problēmas skar aptuveni 16% cilvēku visā pasaulē. Ja līdz šim par labāko palīgu cīņā ar bezmiegu tika uzskatītas zāles vai kognitīvi biheiviorālā terapija, tad jaunākie pētījumi liecina: īstais sabiedrotais varētu būt kustība, raksta "ScienceNews".
Un ne jau jebkura. Harbinas Sporta universitātes zinātnieki Ķīnā veikuši metaanalīzi, apkopojot 30 pētījumus no dažādām valstīm, lai noskaidrotu, kuri vingrinājumi vislabāk palīdz uzlabot miegu.
Rezultāts pārsteidza – visaugstāk novērtēta tika joga, īpaši tad, ja tā praktizēta augstā intensitātē, mazāk nekā 30 minūtes divas reizes nedēļā.
Zinātnieki skaidro, ka jogas spēks slēpjas apzinātā elpošanā. Tā aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu, palēnina sirdsdarbību un ļauj ķermenim atslābināties. Turklāt joga var palīdzēt mazināt arī sāpes, piemēram, artrīta gadījumā, kas bieži vien traucē mierīgu naktsmieru.
Interesanti, ka īsākas nodarbības, kas ir mazāk par pusstundu, izrādījās iedarbīgākas par garākām. Iemesls varētu būt stresa hormona kortizola līmeņa kāpums ilgstoša treniņa laikā, kas tieši pretēji – uztur mūs nomodā.
Noskaties: Jogas trenere parāda, kā ikviens var pavingrot gan birojā, gan pirms naktsmiera
Joga gan nebija vienīgā "uzvarētāja". Otrajā vietā ierindojās pastaigas, kurām sekoja pretestības treniņi un aerobikas vingrinājumi.
"Ja pacients manā klīnikā nevar nodarboties ar jogu, bet var doties pastaigās, es noteikti ieteiktu to darīt. Labāk kustība nekā bezdarbība," uzsver miega speciālists Džastins Tomass no Alabamas Universitātes Birmingemā.
Svarīgi arī, kad vingrojam. Ja fiziskās aktivitātes veicam no rīta vai dienas vidū, īslaicīgs kortizola pieaugums miegu netraucēs. Savukārt vakarā, tuvu gulētiešanas laikam, tas varētu traucēt ātri aizmigt.
Ir grūti novērtēt, cik plaši augstas intensitātes joga ir piemērojama ikvienam, jo metaanalīzē tika salīdzināti pētījumi, kuros iesaistītas dažādas vecuma grupas. Piemēram, gados vecāki, mazkustīgi cilvēki var gūt lielāku labumu no zemas intensitātes nodarbībām nekā jauni sportisti.
Eksperti atzīst, ka pētījums gan vēl jāapstiprina ar papildu eksperimentiem, turklāt katram cilvēkam ir savas vajadzības un ierobežojumi. Tāpēc universāls padoms būtu: izvēlēties vingrinājumu veidu, kas sagādā prieku un nerada stresu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
