Apbedīšanas izvēles un ziņas tuviniekiem – Latvijā radīts rīks, kur saplānot savu dzīvi pēc nāves

Ikdienā mēdzam izvairīties runāt par izvadīšanu, apbedīšanu un ar tiem saistītajiem jautājumiem, tomēr pienāk brīdis, kad tie kļūst neizbēgami, un bieži vien tuviniekiem nākas uzņemties smagus lēmumus bez pārliecības, ka tie atbilst aizgājēja gribai. Jaunais risinājums soli pa solim ved lietotāju cauri visām būtiskajām pēcnāves plānošanas jomām.

"tv3.lv" sarunājās ar lietotnes "MAARA" vadītāju Elīzu Dubovsku, kas ir lietotnes vadītāja un viena no idejas iniciatorēm.

"Cilvēka aiziešanu pavada visādas klapatas, tas ir brīdis cilvēka dzīvē, kad īsti nedomā tik racionāli, kā vienmēr, nevari izvērtēt piedāvājumu kaut ko salīdzināt. Tu kaut kā izdzīvo cauri tai situācijai un tikai pēc tam saproti, kur un kā kaut kas sanāca vai nesanāca," stāsta vadītāja.

Lietotnei vecuma ierobežojuma nav, taču vadītāja stāsta, ka primāri rīks ir paredzēts cilvēkiem, kuri aptuveni apzinās "savu laika līniju skaidrāk, nekā pārējie bez kādām saslimšanām". "Daļa no mūsu filozofija ir arī tāda, ka nevienam rītdiena nav apsolīta, līdz ar to ir labāk nodrošināties šodien," saka Dubovska.

Ideja par rīka izveidi

Rīkā iespējams fiksēt medicīniskās izvēles un apbedīšanas ieceres, sakārtot finanšu un pensijas mantojuma jautājumus, sagatavot testamentu, pārvaldīt digitālo mantojumu, nodot tālāk ikdienas pienākumus un atstāt ziņas tuviniekiem. Katram posmam pievienota papildu informācija par attiecīgo normatīvo regulējumu un praksēm, kas ļauj cilvēkam pieņemt informētus lēmumus. Rezultātā dažu sekunžu laikā iespējams izveidot pārskatāmu dokumentu, ko lietotājs var uzglabāt drošā vietā vai nodot tuviniekiem.

"Pētījumā, kurā tika mērīta cilvēka apmierinātība ar saņemtajiem apbedīšanas pakalpojumiem, bija ļoti skaidrs, ka patiesībā tā pakalpojuma kvalitāte ir otršķirīga, tas kas nāk primāri – vai cilvēki jūtas tā, ka viņi tiešām ir izpildījuši aizgājēja vēlmes? Protams, mēs paskatījāmies, kas notiek šajā sfērā citās valstīs, jo mēs nebijām dzirdējuši, ka Latvijā kas tāds notiktu. Sapratām, ka Lielbritānijā šī sfēra ir ļoti attīstīta, ASV tāda arī ir. Domājām, ka Latvijā arī tādu vajadzētu," stāsta Dubovska.

Par nosaukuma izvēli vadītāja stāsta: "Mēs gribējām, lai nosaukums ir latvisks, jo šo produktu radam mazai latviešu auditorijai. Gribējām, lai ir sajūta, ka tas ir kaut kas pazīstams un tajā pašā laikā Māra ir ne tikai auglības dieviete, bet arī pazemes dieviete, tādā veidā iezīmējās šis cikls."

Kā vajadzētu plānot savu dzīvi pēc nāves?

Idejas autori iesaka iedomāties par saviem tuviniekiem, un to kādi jautājumi viņiem vārētu rasties brīdī, kad mūsu vairs nebūs.

"Mums šajā rīkā ir astoņas sadaļas, bet cilvēkam nav jāizpilda visas. Mēs tās esam ielikuši, jo veicām lietotāju izpēti un vaicājām, vai vēlas ko plānot, un viņi norādīja, – ka jā, lai ir sirds mierīga, bet nezina, ar ko sākt, jo tās lietas ir tik daudz un nevar atcerēties. Tāpēc mēs ielikām visu, lai cilvēki var atzīmēt, kas viņiem ir svarīgi," stāsta "MAARA" vadītāja.

Rīkā iekļautas tādas sadaļa, kā i-medicīniskās izvēles un pilnvaras, pensijas mantošana, apbedīšanas izvēles, finanšu pārvaldība, testamenta sagatavošana, digitālais mantojums, dzīves pienākumu pārņemšana, ziņas palicējiem.

Vaicājot, kā tuvinieks saņems šo informāciju, cilvēkam aizejot, vadītāja norāda, ka tuviniekam ir jāzina par informācijas uzglabāšanu šādā rīkā: "Tas paliek cilvēka ziņā, vai viņš ir informējis, ka ir aizpildījis šādu informāciju."

Dubovska skaidro, kādēļ šādu informāciju būtu vērtīgi norādīt tuviniekiem: "Ja aizgājējam ir bijis "PayPal", "Revolut", viņi nemaz nezina, ka tur kāda nauda ir palikusi, tāpēc ir sadaļa – finanšu pārvaldība, kur cilvēks var uzrakstīt visus bankas kontus, kas viņam ir. Pēcāk tuvinieki tiek informēti, kādi ir veidi, kā šo naudu saņemt, piemēram, iesniedzot miršanas apliecību. Bet, lai to vispār izdarītu, par kontiem ir jāzina."

"MAARA" vadītāja norāda – ja ne tuvinieks saņems šo naudu, tad vietne to pieglabās sev.

Svarīga rīka iezīme ir drošība un lietošanas elastība – sensitīva informācija netiek glabāta tiešsaistē. Pēc plāna izveides lietotājs dažu sekunžu laikā var sagatavot pārskatāmu PDF dokumentu, kuru iespējams uzglabāt drošā vietā vai izdrukāt. Reizi gadā sistēma atgādina par nepieciešamību pārskatīt izvēles, lai nodrošinātu, ka tās vienmēr ir aktuālas.

Papildus plānošanas funkcijai risinājums ļauj saņemt informāciju un atbalstu tuvinieka zaudējuma gadījumā. Platforma vienuviet apkopo praktiskos jautājumus, kas parasti jārisina cilvēka aiziešanas brīdī, un piedāvā ceļvedi, kā ar tiem tikt galā. Tāpat bloga veidā ir publicēti raksti par sēru emocionālajiem aspektiem, vairojot izpratni par aiziešanas procesiem un atbalstot cilvēkus sarunās par šīm tēmām.

Kādēļ par nāvi nerunā?

"Cilvēkiem kaut kā šķiet, ja tu runāsi par nāvi, tu vari viņu piesaukt, tur ir tāda māņticība – labāk nedomāt, domāt tikai pozitīvas domas, tad tev nāks pozitīvas lietas. [..] Tas ir absolūti kulturāli iegājies, tā ir tāda mūsu reģiona domāšana, piemēram, Butānā ir tautas gudrība, ka par nāvi ir jādomā piecas reizes dienā, jo tad tu būsi laimīgāks cilvēks un dzīvosi laimīgāku dzīvi," stāsta Dubovska.

"Tāda nevēlēšanās vai bailes, citiem cilvēkiem justies neērti vai viņus kaut kādā veidā aizvainot, un tad tu ierobežo to savu vēlēšanos izrunāt šos jautājumus, jo runāšana par nāvi ir terapeitiska, tad tu pats vēlētos ar kādu runāt, bet negribi aizskart, tad kaut kādā ziņā, tā tēma tiek neizrunāta," turpina Dubovska.

"Kā jau par visām tēmām par kurām cilvēkiem bail runāt ir tā, ka to robežu ir vērts salauzt, jo tas būs noderīgs kādam cilvēkam, kurš sēž un domā, ka ir vienīgais, kurš domā par dzīves un nāves attiecībām," stāsta Dubovska.