Sēņotāju svētki – Dabas muzejā atklāta "Lielā sēņu izstāde"

Sēņu vākšana un izmantošana ir Latvijas nacionāla mēroga tradīcija, kas iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šo vērtību savā 180. jubilejas gadā turpina kopt un uzturēt arī Latvijas Nacionālais dabas muzejs, rīkojot vērienīgu sēņu izstādi, kurai pēc iespējas interesantāku materiālu muzeja speciālisti ievāc, dodoties dabā.

Kā ierasts, izstādē sēnes ir sakārtotas vairākās grupās – ēdamās, neēdamās, indīgās un aizsargājamās.

Stāstot par to, kura ir pati retākā sēne Latvijā, mikoloģe Diāna Meiere izstādes atklāšanas dienā saka, ka ir grūti pateikt, kas ir pati retākā sēne Latvijā, jo vēl nav atrasta: "Katru gadu mēs atrodam kaut ko jaunu un kaut ko negaidītu."

Tāpēc apmeklētāji uz izstādi drīkst nest arī savā dārzā, parkā vai mežā atrastās sēnes. Dažkārt tieši tādā veidā mikologu rokās ir nonākuši vērtīgi sēņu eksemplāri.

Dabas muzeja mikologi atgādina – nezināmas un iepriekš neredzētas sēnes uzturā lietot nedrīkst!

Mikoloģes Inita Dāniele par to, kādas vielas padara mušmiri indīgu:

Inita Dāniele,

mikoloģe

"Katrā mušmires sugā ir citi indīgie savienojumi, un vienā pat vairāki."

Piemēram, zaļā mušmire tiek uzskatīta par Latvijas indīgāko sēni, tā ir viena no indīgākajām sēnēm pasaulē. Lielākā daļa cilvēku, kas ir miruši no saindēšanās ar sēnēm, ir miruši tieši no zaļās mušmires apēšanas. Sēnes galvenā toksiskā viela ir alfa-amanitīns, kurš izraisa neatgriezeniskus aknu un nieru bojājumus, kas ļoti bieži beidzas ar nāvi. Zaļā mušmire satur arī citas indīgas vielas — amanitīnus un falloidīnus. Zaļās mušmires indīgās vielas ir ļoti izturīgas un saglabājas arī pēc sēnes žāvēšanas, saldēšanas un vārīšanas.

Mušmires mēs pazīstam ar sarkanajām cepurītēm, vai tāpēc visas košo krāsu sēnes ir indīgas, mikoloģe Dāniele apliecina, ka nē. "Piemēram, ir koši dzeltenas, sarkanas bērzlapes, kuras ir ēdamas."

Bieži stāstot par sēnēm dzirdam vārdu micēlijs. "Micēlijs ir patiesībā sēnes ķermenis – tā ir pati sēne. Tie ir tie tievie sēņotnes pavedieni, kas dzīvo substrātā, piemēram, zemē vai koksnē. tas, ko redzam virs zemes, ir tikai neliela daļa no sēnes."

Vai nākotnē sēnes varētu aizstāt plastmasu un citus sintētiskos materiālus?

Diāna Meiere,

mikoloģe

"Kaut kādās jomās sēņu materiāli – micēliju materiāli varētu aizstāt dažādas lietas, ko cilvēki ražo, piemēram, šobrīd ir micēliju āda, būvmateriāli."

Visi interesenti var saņemt konsultācijas par dažādām sēņu sugām.

Izstādes laikā muzejā ir iespēja iegādāties Lielo Latvijas sēņu grāmatu, kuras autores ir Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere, un citus ar sēnēm saistītus izziņas materiālus.