NATO, ASV vai Ukraina. Kam ir efektīvāki līdzekļi, lai cīnītos pret Krievijas droniem?

Pēdējais incidents, kad gandrīz divi desmiti Krievijas dronu iekļuva Polijas gaisa telpā, atkal aktualizēja nopietnu jautājumu: vai Eiropai pietiek ar iznīcinātājiem un dārgām raķetēm, vai vajag mācīties no Ukrainas pieredzes? Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis intervijā "Frankfurter Allgemeine Zeitung" pat ieteica apsvērt gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas. Viņš uzsver — Ukraina šajā jomā ir soli priekšā: "Mums jāmaina domāšana — viņi māca mūs."

NATO spēki spēj atšķirt dažādus dronu tipus un izvērtēt, kuri mērķi ir bīstami. Taču šāda selektīva rīcība maksā dārgi. Lai notriektu uzbrukuma dronu, bieži tiek lietotas gaisa-pretgaisa raķetes, kuru cena var sasniegt simtiem tūkstošu dolāru par vienu izmantošanas reizi. Tas nav ilgtspējīgs risinājums pret masīviem dronu uzbrukumiem.

Noskaties: Kāpēc tos nenotrieca? Igaunijas amatpersonas komentē krievu MiG‑31 ielidošanu tās gaisa telpā

Eksperti uzsver — risinājums nav tikai celt gaisā vairāk iznīcinātājus. Nepieciešams pielāgoties: mācīties no Ukrainas pieredzes, attīstīt mobilus zemes risinājumus un modernizēt esošās sistēmas. Polijas kolēģi ir gatavi braukt uz Ukrainu, lai redzētu, kā darbojas mobilās ugunsgrupas un citi praktiskie rīki, kas ļauj apturēt dronus bez milzīgām izmaksām.

Viens no ceļiem ir meklēt lētākas, ātrāk ieviešamas tehnoloģijas — piemēram, modernizēt vecās padomju pretgaisa sistēmas tā saukto "FrankenSAM" pieeju ceļā. Tā ļautu ātri pielāgoties jauniem mērķiem un samazināt atkarību no dārgām raķetēm. Taču arī tas neprasīs tikai tehnisko darbu — vajadzīga cieša sadarbība starp ukraiņu un NATO karavīriem, lai jaunie risinājumi būtu operacionāli efektīvi.

Vai pretdronu droni var būt risinājums? Ukraiņu speciālisti saka — jā, bet ar nosacījumiem. Taktiķi norāda, ka interceptoram jābūt ievērojami ātrākam nekā standarta FPV droniem — aptuveni 200–300 km/h, tam jāspēj darboties sliktos laika apstākļos un naktī, kā arī pacelties virs 2 kilometru augstuma. Turklāt operatoram jābūt ātrai reakcijai: mērķa atslēgšana, pacelšanās, sasniegšana un iznīcināšana jāveic stundas vai pat minūtes ietvarā, pirms uzbrukuma drons iziet no ietekmes zonas.

Prakse rāda, ka vispirms parādīsies vienkāršas, ātri ieviešamas ierīces, kuras pakāpeniski uzlabosies. Nav laika vairākiem gadiem ilgušām attīstībām poligonos; nepieciešama ātra inovācija un operacionāla adaptācija.

Polijas gadījums — dronu iebrukšana gaisa telpā un nepieciešamība izmantot dārgās raķetes — parāda trūkumus pašreizējā pieejā. Galvenais secinājums ir skaidrs: Eiropai jālūkojas pēc ukraiņu pieredzes, jāizstrādā pieejamākas un mobilākas pretdronu sistēmas, un NATO jāiesaistās praktiskā sadarbībā, nevis tikai nosakot stratēģiskas vadlīnijas. Tikai tā var nodrošināt ilgtermiņa un ilgtspējīgu aizsardzību pret jauniem un mainīgiem draudiem.