Galvaspilsētai plāns patvertņu izveidei – tuvāko gadu laikā vien desmitajai daļai būs kur patverties

Piemēram, Purvciemā dzīvo vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, bet tur joprojām nav nevienas drošas patvertnes. Līdz 2027./2028.gadam plānots izbūvēt sešas, tomēr tās pietiktu mazliet vairāk nekā 4 tūkstošiem, tas nozīmē, mazāk nekā 10 daļai apkaimes iedzīvotāju.

Darbus pie patvertnēm plānots sākt nākamā gada sākumā. Šobrīd Rīgā gan marķētas 83 patvertnes – tās atzītas par tehniski piemērotām, taču nav aprīkotas ar ventilāciju, kanalizāciju un izkļūšanas vietām. Kā norāda Rīgas domē – marķējums uz durvīm nenozīmē, ka tur jau atrodas patvertne, bet gan to, ka šī vieta nākotnē tiks pielāgota, lai droši uzturētos.

"Ventilācijas sistēmas praktiski nav nevienā no šīm 83 patvertnēm. Piemēram, man apkaimes aktīvisti Šampēterī lūdza, lai es ielaižu viņus Zalves ielā. Mēs bijām ap 15–20 cilvēkiem, un, runājot apakšā 20–30 minūtes, sāka vienkārši trūkt gaisa," saka Rīgas domes Drošības komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība).

Vairāk nekā puse no plānotajām patvertnēm atradīsies skolās un bērnudārzos. Tāpat šīs telpas būšot multifunkcionālas – ikdienā tajās notiks sporta vai brīvā laika nodarbības, taču apdraudējuma gadījumā tās būs iespējams 24 stundu laikā pielāgot, lai iedzīvotāji varētu patverties. Pašlaik informācija par publiski pieejamajām patvertnēm atrodama pašvaldības portālā georiga.eu un mobilajā lietotnē 112 Latvija, tomēr tās ir vietas, kur krīzes gadījumā cilvēki var atrasties tikai īslaicīgi. Tās pagaidām ir tukšas, neaprīkotas telpas.

"Ja mēs runājam, patvertnes, kas būtu pilnībā izbūvēta un nodrošināta ar valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātām vadlīnijām, šobrīd nav. Šis process tiks attīstīts šī procesa ietvaros, par kurām mēs šodien tikāmies un runājām, tāpēc, ka bez visiem šiem tehniskiem risinājumiem patvertnēs jābūt arī noteiktam aprīkojumam," norāda RD Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītāja p.i. Mārtiņš Sirmais.

Lielākā daļa no plānotajām patvēruma vietām atradīsies Dreiliņos, Imantā, pilsētas centrā un Latgales priekšpilsētā. Kopā Rīgā identificēti 223 pašvaldības objekti, kurus nākotnē varētu pielāgot patvertnēm. Taču lielākā daļa rīdzinieku joprojām nezina ne to, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, ne kur atrodas tuvākā patvertne.

"Mūsu rajonā pilnīgi nav, es esmu paskatījusies, ka nav mūsu rajonā. Es esmu uzspiedusi 112 un tur tiešām neparadās, ka manā rajonā. Es dzīvoju Pļavniekos, ka tur nav," saka Jautrīte.

"Zem Daugavas stadiona noteikti ir. Būtībā savā laikā bija zem katras mājas, tagad tas ir likvidēts, tagad tie ir pagrabi," saka Roberts.

"Zinu, ka ēku pagrabos dažos ir, tur, kur ir zīmes, es parasti paskatos, ejot garām, ja redzu. Mežciemā ir redzētas, bet ne daudz, bet pa retam ir redzētas. Neko neesmu nekad dzirdējis," saka Oskars.

"Vēstījums rīdziniekiem, ir jāsaprot, tas ir ārkārtīgi svarīgi, – ja lido raķete no Krievijas, tad rīdziniekiem ir burtiski 3–4 minūtes laika, lai paslēptos patvertnē 3, 4 minūtes, tas nav tā, ka pusstunda, ka cilvēki var staigāt pa savu apkaimi. Es gribu teikt, ka jebkuram rīdziniekam vajag apskatīties, cik ir piemērotas viņa paša telpas, piemēram, pagrabā, jo nav drošākas vietas, pēc būtības, kā pašam savs pagrabs privātmājā," norāda Sirmais.

Patvertnēm Rīgā paredzēts teju 16 miljonu eiro finansējums – desmit miljonus ieguldīs pašvaldība, bet vēl 5,8 miljonus plānots iegūt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Atbalsts paredzēts arī privāto daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem – pagrabu sakārtošanai būs iespējams saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz 50 procentiem, jeb līdz 10 tūkstošiem eiro vienai ēkai. Programmai nākamgad iecerēts 300 tūkstošu eiro budžets, ar iespēju to palielināt, ja iedzīvotāju atsaucība būs liela.