Zolitūdes lietā strīdi par PSRS laika būvnormatīviem – cietušie un prokuratūra to sauc par tiesas vilcināšanu

"Cik es saprotu, pēc visiem tiem izmeklējumiem, [Jānis] Balodis, [Mārtiņš] Draudiņš un Sergets – paši galvenie vainīgie, [Andrim] Gulbim bija jāseko, bet viņš to nedarīja… Bija jāseko. Vai tiešām dara tā, kā viņš bija projektējis, bet viņš to neizdarīja, tā es sapratu. Bet tie trīs – visi trīs vainīgi – Sergets, Balodis, Draudiņš," norāda bojāgājušā ugunsdzēsēja Edgara Reinfelda vecmamma Austrīte Žarikova.

Trešdien Rīgas apgabaltiesā notika Zolitūdes traģēdijas lietas otrā apelācijas sēde. Galvenā uzmanība gan tika veltīta būvinženiera Ivara Sergeta 19 lappušu lūgumam, kura dēļ pēdējā sēde ilga vien 20 minūtes, iepriekšējā sēde kļuva par iemeslu tās pārtraukšanai, īsi pēc tās sākuma.

Sergets apšauba apsūdzības pamatu, jo izmantotie padomju laika būvnormatīvi jeb "SNiP" nav izdoti Latvijā, nav tulkoti latviski, tāpēc neesot tiesiski piemērojami. Sergets uzsver – krievu valodu nemaz neprotot.

"Tieši gribēju teikt, ko prokurors teica, – ka viņš izliekas, ka viņš nesaprot krievu valodu. Viņš ļoti labi saprot, pat runā, un, ja vien viņš izliekas viens par tik dumju, tad kā viņš vispār varēja celt to māju, vai ne? Viņa vaina ir pierādīta – ko viņš darīja, ko viņš nedarīja un kam pievērsa uzmanību, kam nepievērsa uzmanību, kāda paviršība bija, – pilnība bezatbildība, kā saka – ai, gan jau stāvēs," vērš uzmanību bojāgājušā ugunsdzēsēja vecmāmiņa.

Ar bojāgājušā ugunsdzēsēja Edgara Reinfelda vecmammu Austrīti, kura neatlaidīgi turpina apmeklēt visas tiesas sēdes, līdzīgās domās ir prokurors Agris Skradailis, norādot, ka pašlaik notiek tiesas vilcināšana, jo jautājums par padomju laika būvnormatīvu piemērošanu tiesās jau vairākkārt izskatīts. Tie bijuši spēkā pārejas periodā, līdz ieviesti Latvijas būvnormatīvi, un valdības noteikumi paredzēja, ka līdz tam brīdim drīkst piemērot arī šos PSRS laika normatīvus.

"Pēkšņi cilvēks nesaprot krievu valodu – viņš nezina, viņš nevar iepazīties ar šiem noteikumiem. Projekta dokumentācijā ir atsauces, kur pats apsūdzētais Sergets ir vairākkārt atsaucies uz tiem būvnormatīviem, padomju laika, kuru viņam tiek inkriminēti un gan arī uz daudziem citiem, atzina arī šodien viņa aizstāvja pieminētie, gosti, arī uz tiem viņš ir atsaucies. Tātad bija viņam gan rīcībā, gan viņš viņus zināja," skaidro prokurors.

Lai rastu skaidrību par normatīvu piemērošanu, tiesa nolēma ar tiem nodrošināt visus procesa dalībniekus. Tikmēr prokuratūra uzsver – lūgumam patiesībā nav nekādas nozīmes.

"Ziniet, tāda situācija izveidojusies, ka aizstāvībai, apsūdzētajiem, ļoti patīk turēt mutē šo jautājumu, kā tādu karstu kartupeli – neizpļaut, ne arī norīt, kāpēc – tā ir viņu taktika," norāda prokurors.

Tikmēr apsūdzētā būvinženiera aizstāvis uzsver, ka padomju laika būvnormatīvi "Maxima" ēkas celtniecības laikā vairs nebija spēkā, jo kopš 2006. gada tos bija aizstājuši citi normatīvie akti. Viņaprāt, tobrīd pastāvējis tiesisks vakuums, bet būve celta, balstoties uz vēl padomju laika noteikumiem.

"Tas ir būtisks juridisks jautājums, jo, saprotiet, ja apsūdzība atsaucas uz kādu normatīvo aktu, tad šobrīd ir situācija, kas šis normatīvais akts nekur nav pieejams, nekur nav publicēts, pie tam nerunājot par to, ka viņš nekad nav bijis latviešu valodā. (..) Līdz ar to, kā tu vari apgalvot, ka kaut kas tiek pārkāpts, ja nav šī te teksta," klāsta Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Nākamā Zolitūdes traģēdijas tiesas sēde notiks nākammēnes, 5. novembrī, un tajā jau tiks uzklausīti liecinieki un eksperti, lai turpinātu lietas izskatīšanu.