"Mēs esam stipri – izdzīvosim." Ukraiņu vienotības garu nespēj salauzt arī okupantu uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai

Pēc nakts uzbrukumiem enerģētikas objektiem otrdienas rīts 300 000 iedzīvotāju pilsētā Černihivā iesākās tumsā. Daudzviet nav ūdens un mobilie sakari darbojas ar pārrāvumiem. Vietējie šeit jau ir pielāgojušies, jo pilsēta un Černihivas apgabals pēdējo nedēļu laikā regulāri cieš no krievu armijas apšaudēm.

"Elektrības mums šodien nav, jo krievi nobombardēja apakšstaciju, ūdens un gāze ir – dzīvojam kā Dieva ausī," saka Antoņina.

"Ūdens pagaidām nav atslēgts, ūdens ir. Mums ir savs ģenerators, izmantojam to, kaut kā varam izdzīvot šajā situācijā. Pilsētā elektrības nav," norāda Raisa.

Reaģējot uz krievu teroru, vairāku Ukrainas pilsētu un pašvaldību vadība jau pirms laba laika cilvēkus aicināja gatavoties smagai ziemai, tāpēc vietējie ir gatavi – sarūpētas ēdiena, ūdens rezerves un alternatīvas ierīces enerģijas iegūšanai.

"Ūdens man ir, dzīvoju privātmāju rajonā, bet gaismas nav. Bērni uz skolu arī nevar iet. Ir grūti, bet ko darīt, dzīvojam valstī, kurā ir karš, visiem ir jāsamierinās un jācenšas izdzīvot. Mēs esam stipri – izdzīvosim," saka Tetjana.

"Ir smagi, ir bail, ir bail, bet mūsu cilvēki turas kopā, mums tas ir jāpārdzīvo, jāiztur, ceram, ka mūsu karavīri mūs aizstāvēs un viss sakārtosies. Esam sagatavojuši ūdens rezerves, ir sagatavotas uzlādes stacijas, lukturi," teic vietējais iedzīvotājs Serhijs.

Černihivas apgabalā, tāpat kā citviet, atvērti tā sauktie nesalaužamības punkti, kur vietējie ir iespēja uzlādēt savas mobilās ierīces, padzert siltu tēju un saņemt arī maltīti.

Šogad Maskava ir mainījusi taktiku, izvēloties, kurus enerģētikas un gāzes infrastruktūras objektus bombardēt. Masveidīgākie triecieni tagad tiek vērsti pret tiem reģioniem, kas atrodas tuvāk frontes līnijai. Ne tikai Černihivas, bet arī Sumu, Doneckas, Zaporižjas, Hersonas apgabalos –  ir sākusies ģeneratoru dūkoņas sezona, kā arī ilgas tumsas stundas bez elektrības un ūdens.

Cilvēki atkal tur gatavībā mazas elektrostacijas, uzlādē pārnēsājamos akumulatorus un uzglabā ūdens pudeles savās vannasistabās. Ukraiņi saka –  esam stipri un pārdzīvosim arī šo. "Vai mums ir cita izvēle? Nē, mums nav. Mums uzbrūk, bet mēs aizstāvamies."

Ja ikdienas gaitās cilvēki ir pielāgojušies izdzīvot šādos apstākļos, sarežģītāk ir medicīnas iestādēs, īpaši tiem pacientiem, kuru izdzīvošana ir atkarīga no elektrības.

Tā, piemēram, Zinaīdas kundze, kurai regulāri nepieciešama dialīze. Bez elektrības ierīce, kas viņu uztur dzīvu, pārstāj darboties: "Šis ir septītais gads, kad saņemu dialīzi. Ja nebūtu ārstēšanas, es nomirtu, manis nebūtu. Mēs patiešām uztraucamies, ja nav elektrības."

Okupantu uzbrukumi diemžēl ir kļuvuši efektīvāki, jo Krievija palaiž simtiem dronu vienlaikus – tie ir aprīkoti ar kamerām, kas uzlabo mērķēšanu, apejot pretgaisa aizsardzību, īpaši reģionos, kur tā ir vājāka.