Eiropas militārie spēki gatavi doties uz Ukrainu, ja Tramps panāks pamieru

"Ja prezidents Tramps spēs panākt mieru, mēs būsim gatavi palīdzēt nodrošināt šo mieru," sacīja Hīlijs, uzsverot, ka galīgo lēmumu par jebkādiem nosacījumiem varēs pieņemt tikai paši ukraiņi.

Tramps un Putins plāno tikšanos Budapeštā

Pēc negaidīta telefona zvana pagājušajā ceturtdienā Tramps un Putins plāno tikties Budapeštā, Ungārijā, tuvāko nedēļu laikā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uz sarunām nav uzaicināts, taču paziņojis, ka ir gatavs pievienoties, ja būs iespēja.

Hīlijs skaidroja, ka Eiropas valstis, kas pieder pie tā dēvētās "gribošās koalīcijas" – alianses, ko martā izveidoja Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers, – jau izstrādājušas detalizētus plānus gadījumam, ja tiktu panākts pamiers.

"Mēs runājam par vairāk nekā 200 militāro plānotāju no vairāk nekā 38 valstīm, kas pēdējos sešus mēnešus strādājuši pie šiem scenārijiem," norādīja Hīlijs.

Saskaņā ar viņa teikto, Eiropas spēki būtu gatavi izvērsties Ukrainas teritorijā dažu nedēļu laikā, lai palīdzētu nodrošināt robežas un uzraudzīt iespējamo miera līguma ievērošanu.

Lielbritānija gatava ieguldīt vairāk nekā 100 miljonus mārciņu

Hīlijs atklāja, ka Apvienotā Karaliste plāno tērēt "krietni vairāk nekā 100 miljonus mārciņu" šīs misijas īstenošanai. Daļa līdzekļu jau izmantota sagatavošanās darbiem.

Runājot Londonas mēra ikgadējā Aizsardzības lekcijā, ministrs arī brīdināja par "jaunu draudu ēru" Eiropā un uzsvēra, ka plaša kara risks kontinentā nav bijis tik augsts kopš Otrā pasaules kara beigām.

"Putins uzskata Lielbritāniju par savu ienaidnieku numur viens —, un tas ir tieši mūsu atbalsta Ukrainai dēļ," teica Hīlijs.

Savā uzrunā Hīlijs arī paziņoja, ka britu karavīriem tiks piešķirtas jaunas pilnvaras notriekt dronus, kas apdraud militārās bāzes. "Šis "kinētiskais risinājums" ļaus mūsu spēkiem un Aizsardzības ministrijas policijai reaģēt uz jebkuru dronu draudu Lielbritānijas militārajām bāzēm," sacīja ministrs.

Jaunie noteikumi sākotnēji attieksies tikai uz militārajām zonām, taču nākotnē varētu tikt paplašināti arī uz civilajām vietām, tostarp lidostām.

Tramps un Zelenskis – "skaļa" tikšanās Vašingtonā

BBC ziņo, ka Trampa un Zelenska tikšanās Baltajā namā izvērtusies "kliedzienu pilnā strīdā", kad ASV amatpersonas mēģinājušas pārliecināt Ukrainu atteikties no daļas teritoriju apmaiņā pret mieru.

Zelenskis bija ieradies Vašingtonā, lai lūgtu "Tomahawk" spārnoto raķešu piegādi Ukrainai, taču Tramps esot uzstājis, lai Ukraina nodod Krievijai visu Donbasa reģionu.

Saskaņā ar "Financial Times" informāciju Tramps brīdinājis, ka Putins "iznīcinās Ukrainu", ja tā nepieņems piedāvājumu.

Krievija pašlaik kontrolē aptuveni 70% Doneckas un gandrīz visu Luhanskas apgabalu.

Eiropas līderi: tikai Ukraina var lemt par savu zemi

Daudzi Eiropas līderi skeptiski vērtē Trampa pieeju. Polijas premjers Donalds Tusks sociālajos tīklos atgādināja, ka "pieķeršanās agresoram nekad nav ceļš uz taisnīgu un ilgtspējīgu mieru".

Savukārt Somijas prezidents Aleksandrs Stubs BBC norādīja: "Vienīgie, kas var lemt par teritorijām, ir paši ukraiņi. Somija nekad neatzīs Krimu, Donecku vai Luhansku par Krievijas teritoriju."

BBC vēsta, ka Krievija kopš 2022. gada ir cietusi vairāk nekā miljonu karavīru zaudējumu, un 40% no valsts budžeta tiek tērēti militārajiem mērķiem. Tajā pašā laikā Maskava paļaujas uz atbalstu no Ziemeļkorejas, Irānas un Ķīnas, turpinot uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai.