Brisele apsver jaunu modeli, kas varētu paātrināt Ukrainas un citu kandidātvalstu ceļu uz ES

Saskaņā ar priekšlikumu jaunās dalībvalstis uz laiku atteiktos no veto tiesībām, līdz tiktu īstenotas plašākas institucionālās reformas, tostarp kvalificētā balsu vairākuma ieviešana lielākajā daļā politikas jomu.

Tas, pēc idejas autoriem, ļautu paātrināt ES paplašināšanās procesu, kas šobrīd faktiski ir iestrēdzis dažu valstu pretestības dēļ.

"Nākamajām dalībvalstīm būtu jāatsakās no veto tiesībām, līdz tiks ieviestas galvenās ES reformas," uzsvēra Vācijas Bundestāga Eiropas lietu komitejas vadītājs Antons Hofreiters, norādot, ka "paplašināšanās nedrīkst apstāties tikai tāpēc, ka daži dalībvalstu līderi bloķē pārmaiņas".

"Elastīga" dalība – risinājums stagnācijai

Priekšlikums paredz, ka valstis, kas jau ir kandidātes — Ukraina, Moldova un Melnkalne —, varētu baudīt daļu no ES dalības priekšrocībām, piemēram, piekļuvi tirgum un finansējumam, bez pilnām politiskām tiesībām sākotnējā posmā.

Šāda pieeja, kā norāda "Politico", ļautu izvairīties no ES līgumu pārskatīšanas, ko daudzas valstis uzskata par pārāk riskantu un politiski nepopulāru soli.

"Šī ideja palīdzētu ES saglabāt rīcībspēju arī paplašinātā sastāvā," skaidro Hofreiters. "No Rietumbalkānu pārstāvjiem es saņemu signālus, ka šis risinājums tiek uztverts kā konstruktīvs un reāls."

Taču ne visi ir vienisprātis. Ungārija, Francija un Nīderlande joprojām iebilst pret jebkādu veto tiesību vājināšanu, uzskatot tās par galveno nacionālās ietekmes instrumentu Briselē.

Ukraina: "Gaidīt vairs nav iespējas"

Ukrainas premjerministra vietnieks Tarass Kačka intervijā "Politico" norāda, ka Kijivai nepieciešams "radošs" risinājums, lai atbloķētu ceļu uz dalību ES, jo Ungārijas veto joprojām kavē procesu.

"Gaidīt nav variants," sacīja Kačka. "Mums vajadzīgs risinājums šeit un tagad. Tas ir svarīgi gan Ukrainai, gan pašai Eiropas Savienībai."

Ukrainas integrācija ES ir arī daļa no plašākas ģeopolitiskās stratēģijas, kuras mērķis — stabilizēt Eiropas austrumus un apturēt Krievijas ietekmi reģionā.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepriekš paudusi, ka Ukraina un Moldova varētu kļūt par dalībvalstīm līdz 2030. gadam, taču daudzi līderi, tostarp Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, brīdina — tas nav reāli tuvākajā nākotnē.

Rietumbalkāni: "ES nedrīkst zaudēt pievilcību"

Melnkalnes prezidents Jakovs Milatovičs "Politico" intervijā norāda, ka ilgstošā gaidīšana grauj ticību ES kā pievilcīgam mērķim: "Pēdējā valsts, kas pievienojās ES, bija Horvātija pirms vairāk nekā desmit gadiem — un pa to laiku Lielbritānija ir izstājusies. Tagad ir īstais brīdis atdzīvināt šo procesu."

Austrijas Eiropas lietu ministre Klaudija Plakolma piebilda, ka paplašināšanās ir kļuvusi par drošības jautājumu: "Ja ES nekļūs ātrāka un efektīvāka, mēs zaudēsim ietekmi citu spēlētāju priekšā," viņa sacīja.

Reālpolitika: paplašināšanās pret nacionālismu

Lai arī Eiropas Komisija vēlas paplašināt ES rindas līdz pat 30 dalībvalstīm nākamajā desmitgadē, iekšējās domstarpības un nacionālistu pieaugums daudzās valstīs kavē šos centienus.

Šonedēļ Londonā gaidāmajā "Berlīnes procesa" samitā ES un Rietumbalkānu līderi diskutēs par reģionālo integrāciju kā soli tuvāk dalībai ES.

"Paplašināšanās ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kā ES var pretoties agresīvai Krievijai," norāda ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa. "Esmu pārliecināta, ka dalībvalstis neapdraudēs šo perspektīvu."