ES izstrādājusi "Aizsardzības gatavības rīcības plānu": kā tā sevi pasargās no Krievijas draudiem?

Komisārs Kubiļus skaidro: plāns ir par to, kā līdz 2030. gadam saskaņot Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības spējas ar NATO standartiem. Viņš norāda, ka iemesls steidzamībai ir bažas par jaunu agresijas vilni: "Vladimirs Putins var būt gatavs nākamajai agresijai nākamo 3–4 gadu laikā. Tāpēc mums jārīkojas ātri."

Plāns paredz konkrētus soļus, finansējuma mehānismus un lielus Eiropas mēroga projektus — lai kopīgi stiprinātu ražošanu, mazinātu trūkumus un iegādātos modernu aprīkojumu.

Galvenie "flagmaņu" projekti

Kubiļus LRT izceļ četrus lielus projektus, kas tiks attīstīti vispirms:

• austrumu flanga sargs — mērķis stiprināt Austrumu robežu aizsardzību;
• "dronu siena" (pārdēvēta par "Eiropas dronu aizsardzības iniciatīvu") — sistēma dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai;
• pretgaisa un pretraķešu aizsardzība — vairāk slāņu, jaudīgāki radari un sistēmas;
• kosmosa aizsardzības sistēmas — gan izlūkošanai, gan kosmiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Komentējot ieceri par "dronu sienu", Kubiļus medijam norāda: "Nav jēgas dārgu raķeti lietot pret lētu dronu. Mums vajag citus risinājumus — detektorus, akustiskos sensorus, elektronikas līdzekļus."

Cik tas varētu maksāt?

Kubiļus min skaitļus, kas liek saprast plāna mērogu: ja valstis īstenotu savus NATO saistību pieaugumus līdz 2035. gadam, kopējie finansējuma apjomi varētu sasniegt apmēram 6,8 triljonus eiro. Pat bez papildu soļiem — tikai raugoties uz pakāpenisku līdzekļu pieaugumu līdz 2030. gadam — finansējums kopējai drošībai varētu būt aptuveni 2,5 triljoni eiro.

Viņš gan uzsver, ka kopīgi iepirkumi var samazināt izmaksas līdz pat 30%, tāpēc ES līmenī koordinēta rīcība ir svarīga.

Praktiskie risinājumi — ko darīt tagad

Kubiļus iesaka mācīties no Ukrainas pieredzes: dronu atslēgšanas tehnoloģijas, elektroniskā kara risinājumi, mobilo pretgaisa vienību attīstība. Viņš uzsver, ka projekti jārealizē steidzami — negaidot 2030. gadu.

Par ES finanšu atbalstu Kubiļus saka: daļa līdzekļu var nākt no ES budžeta, bet liela daļa — no dalībvalstu nacionālajiem budžetiem. Viņš skaidro: "Vai būs "bezmaksas" ES nauda katrai valstij? Tas atkarīgs no solidaritātes līmeņa. Taču jau tikai nacionālo ieguldījumu apjoms var būt milzīgs."

Ja kāda valsts neiegulda — kā rīkosies ES?

Kubiļus norāda, ka sankcijas par neizpildi pašlaik netiek plānotas — aizsardzība joprojām ir katras valsts prerogatīva jeb izņēmuma tiesība. Tomēr plānā paredzēta gadu pārskatu sistēma, kurā publiski būs redzams, ko katra valsts ir izdarījusi vai nav izdarījusi, un sabiedrības spiediens var palīdzēt pārvērst solījumus darbībā.

"Mums būs detalizēti pārskati par progresu — tas parādīs, kā un kas tiek darīts, un tas var būt spēcīgs stimuls valdībām," lēš Kubiļus.

ES "Aizsardzības gatavības rīcības plāns 2030. gadam" ir ambiciozs plāns, kas fokusējas uz četriem lieliem projektiem — dronu aizsardzība, austrumu flanga sargs, pretgaisa aizsardzība un kosmoss — un prasa strauju gan nacionālu, gan ES līmeņa finansējumu. Komisārs Kubiļus uzsver steidzamību – pasīva gaidīšana var radīt bīstamu drošības robu, kas jāizvērtē jau šodien.