ES paplašinātajā misijā varētu ukraiņu karavīru mācības rīkot Ukrainā

Saskaņā ar pārskatiem, Eiropas Savienība izvērtē iespēju mainīt ES militārās palīdzības misijas (EUMAM) un ES konsultatīvās misijas (EUAM) mandātus, kas līdz šim darbojušās ārpus Ukrainas teritorijas.

EUMAM tika izveidota 2022. gadā kā tieša atbilde uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Kopš tā laika ES dalībvalstīs apmācīti aptuveni 80 000 Ukrainas karavīru, tai skaitā 15 pilnas kaujas brigādes. Misija piedāvā vairāk nekā 1 700 dažādu apmācību moduļu — arī darbam ar F-16 un "Mirage" iznīcinātājiem.

Tomēr Ukraina vairākkārt aicinājusi daļu apmācību pārcelt uz savu teritoriju, īpaši rietumu reģioniem, kur jau izveidoti trīs apmācību centri.

"Apmācības uz ES zemes miera laika apstākļos ierobežo iespējas izmantot bezpilota lidaparātus un radioelektroniskās karadarbības sistēmas, kas šajā konfliktā ir izšķirošas," norādīts stratēģiskajā pārskatā.

Tomēr dokumentā arī uzsvērts, ka šāds solis būtu iespējams tikai pēc pamiera noslēgšanas un ciešā koordinācijā ar ASV drošības garantijām.

ES misija Ukrainā turpina darbu arī kara apstākļos

Atšķirībā no EUMAM, ES konsultatīvā misija EUAM Ukrainā darbojas kopš 2014. gada un ir izvietota vairākās pilsētās.

Aptuveni 400 misijas darbinieku sniedz atbalstu Ukrainas policijai, robežsardzei, Nacionālajai gvardei un prokuratūrai, palīdzot šīm iestādēm pielāgoties ES standartiem.

Lai gan karadarbības dēļ misijai nācās pamest biroju Harkivā un Mariupolē, tā joprojām turpina darbu. "Mūsu mērķis ir palīdzēt Ukrainas institūcijām kļūt stiprākām, pārredzamākām un gatavām dalībai Eiropas Savienībā," uzsvērts EUAM pārskatā.

ES arī plāno palīdzēt Ukrainai uzlabot robežu uzraudzību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī sniegt atbalstu, ja tiktu izveidota demarkācijas līnija (valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju – aut. piez.) pēc pamiera panākšanas.

Atbalsts kiberdrošībai un veterānu reintegrācijai

RFE/RL norāda, ka viena no jaunajām prioritātēm ir kiberdrošība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība, jo pēdējā gada laikā Ukrainā aizturēti gandrīz 600 cilvēku, kas bijuši saistīti ar Krievijas diversijas aktivitātēm.

Tāpat Brisele gatava palīdzēt kara veterānu reintegrācijā civilajās struktūrās un drošības dienestos, lai nodrošinātu viņu veiksmīgu atgriešanos sabiedrībā.

"ES joprojām meklē drošības garantiju modeli, kas nodrošinātu Ukrainas aizsardzību arī pēc kara," raksta RFE/RL, norādot, ka Krievija joprojām "nav atteikusies no mērķa pārveidot Eiropas drošības kārtību un pakļaut Ukrainu."