Maskava grib globālu konfliktu, nevis stabilitāti. Kā Krievija palīdz Ķīnai gatavoties Taivānas iebrukumam

800 lappušu apjomā nopludinātie līgumi un sarakste liecina, ka Krievija 2023. gadā noslēgusi vienošanos ar Ķīnas Tautas atbrīvošanas armiju par kaujas tehnikas, prettanku ieroču un bruņutransportieru piegādi. Līgumi paredz arī tehnoloģiju nodošanu, kas ļautu Ķīnai patstāvīgi ražot līdzīgus ieročus.

"Šie dokumenti šķiet autentiski, un daudzi to elementi ir neatkarīgi pārbaudīti," norāda Britu Karalisko bruņoto spēku institūta (RUSI) eksperti, kuri analizēja nopludinātos failus.

Krievijas tehnoloģijas – Ķīnas iebrukuma plānu pamats

RUSI analītiķis Oleksandrs Vaļerjevičs Daņiljuks, kurš kopā ar līdzautoru Džeku Vatlingu ieguva nopludinātos dokumentus, sacīja intervijā RFE/RL, ka darījums paredz specifisku ekipējumu gaisa desanta operācijām — būtisku elementu iespējamam iebrukumam Taivānā.

"Līgums attiecas uz aprīkojumu, kas nepieciešams smaga desanta bataljona nosēdināšanai un speciālo spēku operācijām. Šis ekipējums būtu vajadzīgs, lai izsēdinātu karaspēku no liela augstuma, neuzkrītoši nokļūstot Taivānas teritorijā," skaidro Daņiljuks.

Viņš uzskata, ka Krievijas bruņutehnika tiktu izmantota pirmajās iebrukuma fāzēs, lai ieņemtu stratēģiski svarīgo Taivānas galveno ostu Taipejā, kas dotu Ķīnai iespēju veikt turpmākas jūras operācijas.

Maskavas mērķis – globāls konflikts, nevis stabilitāte

Daņiljuks norāda, ka Krievija, atšķirībā no Ķīnas, vēlas plašāku karu, nevis ātru iebrukumu bez starptautiskas reakcijas.

"Kremļa mērķis nav Krimas scenārijs, kur viss notiek ātri un klusi. Krievija grib, lai Ķīnas iebrukums kļūtu par ilgstošu konfliktu, kas ievilktu ASV un Japānu karadarbībā," sacīja eksperts.

Šāds konflikts dotu Maskavai iespēju pārvērst militāro spēku globālā politiskā ietekmē un nostiprināt tās lomu t.s. "Nemiera asī" (Axis of Upheaval), kurā jau ciešāk sadarbojas Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja.

Ietekme uz Taivānas drošību

Eksperts brīdina, ka Taivānas sabiedrības iekšējā sašķeltība rada īpaši bīstamu situāciju: "Reālais "nulles posms’ nav militāra, bet politiska destabilizācija. Taivānas iekšējie konflikti un protesti ir ideāls priekšnoteikums ārējai iejaukšanās iespējai."

Viņš arī uzsver, ka Taivānas spējas aizsargāties vairāk ir atkarīgas no vienotības un morāles, nevis tikai no ieročiem: "Invāzija būtu ļoti dārga Ķīnai. Taivānas drošības "imunitāte" slēpjas sabiedrības saliedētībā un skaidrā ASV atbalsta signālā."

Krievijas un Ķīnas militārā sadarbība kļūst dziļāka

Pētnieki uzsver, ka Krievija vairs nebaidās nodot Ķīnai modernu militāro tehnoloģiju, par ko agrāk Maskava vilcinājās, baidoties no tehnoloģiju kopēšanas.

RUSI uzskata, ka šī sadarbība ievērojami paaugstina risku militāram konfliktam Āzijā un pārvieto globālo spriedzes centru no Eiropas uz Indo-Klusā okeāna reģionu.

Maskava oficiāli nopludinātos dokumentus nav komentējusi.