Aromātu ierobežojums "veipiem" atzīts par atbilstošu Satversmei

Ar pieteikumiem tiesā vērsās divi uzņēmumi – ar "Salt" zīmolu strādājošais elektronisko cigarešu ražotājs "Pro Vape" un SIA "MASS Industry". Komersanti apstrīdēja valsts noteiktos aromātu ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Sūdzības tiesā tika iesniegtas vēl pirms ierobežojumu stāšanās spēkā.

Elektronisko smēķēšanas ierīču komersanti apstrīdēja likuma grozījumu normas, kas nosaka, ka laist tirgū aizliegts elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu. Tāpat aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus, ja smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, tostarp jaunieviestu tabakas izstrādājumu, sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, tajā skaitā mentols, tā analogi un geraniols.

Tiesa abus pieteikumus apvienoja vienā lietā un vērtēja, vai Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem atbilst 2024. gada sākumā Saeimā pieņemtie grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas no 2025. gada sākuma liedz laist tirgū aromatizētājus saturošus elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus.

ST konstatēja, ka apstrīdētais regulējums iejaucas pieteicēju komercdarbībā, kuru tās līdz šim veikušas, un tādējādi ierobežo tām Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu.

Ņemot vērā pieejamos pētījumus, ST norādīja, ka nikotīns ir viena no spēcīgākajām pasaulē zināmajām atkarību izraisošajām vielām, kas rada nopietnus veselības riskus. Kā liecina vairāki pētījumi, Latvijā elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības pieaugums kopš 2020. gada ir bijis ievērojami straujāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, turklāt īpaši straujš pieaugums bijis bērnu un jauniešu vidū.

Neraugoties uz aizliegumu jauniešiem iegādāties elektroniskās cigaretes, daudzi jaunieši tās ir izmēģinājuši vai lietojuši, turklāt pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušajiem pietiek ar mazāku nikotīna daudzumu un īsāku laika periodu, lai izveidotos nikotīna atkarība, liecina pētījumi.

ST norādīja, ka apstrīdētā regulējuma mērķis ir cilvēku, īpaši bērnu un jauniešu tiesību uz veselību aizsardzība, nosakot stingrāku regulējumu attiecībā uz nikotīnu saturošiem izstrādājumiem. Līdz ar to pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu veselību un novērst iespējamos nikotīna atkarības veidošanās riskus. Sabiedrības veselība ir valstiski nozīmīgs jautājums, tāpēc ierobežojums kalpo arī sabiedrības labklājības aizsardzībai.

Vienlaikus ST secināja, ka likumdevējs ir noteicis kompleksu pieeju nikotīnu saturošu produktu pieejamības mazināšanai visas sabiedrības veselības un labklājības aizsardzības labad un apstrīdētais regulējums ir daļa no šā mērķa sasniegšanai ieviesto pasākumu kopuma. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt ar kādu atsevišķu pasākumu vien. Ar apstrīdēto regulējumu tiek mazināta turpmākā valsts veselības sistēmas noslodze un attiecīgie saslimšanas riski nākamajām paaudzēm, secināja tiesa.

ST uzsvēra, ka apstrīdētais regulējums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp personas tiesību uz īpašumu ierobežojumu un sabiedrības veselību, kalpojot plašākam un ilgtermiņa mērķim – sabiedrības kā vienota veseluma aizsardzībai. Ņemot vērā šo produktu patēriņa straujo pieaugumu Latvijā un ar to saistītos veselības apdraudējumus, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt stādītas augstāk par visas sabiedrības veselības interesēm. Tādējādi labums, ko no pamattiesību ierobežojuma gūst sabiedrība, ir lielāks par komersantiem nodarīto kaitējumu, atzina ST.

Vienlaikus, ņemot vērā situāciju nelegālajā tirgū, kā arī komersantu centienus tirdzniecības vietās piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nikotīnu saturošiem produktiem, ST arī vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka turpmāk ir pastāvīgi jāpārbauda, vai ieviestie pasākumi, kas vērsti uz nikotīnu saturošu produktu patēriņa samazināšanu, efektīvi pilda savu uzdevumu aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un labklājību.

ST norādīja, ka komersanti, kas izplata beztabakas nikotīna spilventiņus, un komersanti, kas izplata citus Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā definētos izstrādājumus vai nikotīnu saturošas zāles, tiesiskās vienlīdzības principa ietvaros nav salīdzināmi.

Ņemot vērā minēto, ST atzina, ka Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punktu, 3. panta 5.1 daļas 3. punktu un pielikumu par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta otrās daļas 4. punktu, ciktāl tas attiecas uz elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem, un 3. panta piektās daļas 3. punktu, ciktāl tas attiecas uz šā likuma 3. panta otrās daļas 4. punktā norādītajām piedevām, par atbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.