Nestabilitāte ir ļoti liela, "Progresīvie" jūtas nodoti – politoloģe izteic prognozes, vai šī valdība kritīs

"Es domāju, ka mēs jau tagad redzam, ka nestabilitāte valdībā ir ļoti liela, jo Stambulas konvencija bija viens no šīs valdības izveidošanas pamata priekšnoteikumiem, ko pieprasīja "Progresīvie," koalīcijas izveidošanas nosacījumu atgādina politoloģe. "Ja šī vienošanās tiek atcelta, rodas jautājums, vai valdība vispār spēj esošajā kombinācijā strādāt."

Politoloģes vērtējumā, visvairāk šai situācijā ir nodoti tieši "Progresīvie", jo partneru dotais solījums patlaban vairs nav spēkā.

Metla-Rozentāle arī pieļauj, ka premjere Evika Siliņa (JV) vēl mēģinās valdību saturēt kopā līdz budžeta pieņemšanai, jo tas būtu atbildīgi un novērstu vēl lielāku nestabilitāti valdībā. "To vajadzētu izdarīt," savu redzējumu pauž politoloģe.

Vai pēc budžeta apstiprināšanas šādā kombinācijā var turpināt strādāt? Metla-Rozentāle šādu iespēju nesaskata. "Starp ZZS un "Progresīvajiem" ir abpusēji izteiktas pretrunas, konfrontācija, asa situācija, jau šobrīd valdība principā ir gandrīz vai formāla," norāda politoloģe.

"Mēs varam izlikties, ka viss ir kārtībā. Tam vairs netic neviens. Jautājums par to, vai izdosies sastrādāties, bija dienaskārtībā no valdības izveidošanas brīža. Jo politiskie spēki ir atšķirīgiem uzskatiem. Visi teica, ka nebūs problēma, galvenais vienoties par darbiem. Tagad esam nonākuši pie tā, ka tas ir stāsts par vērtībām. Sākotnējās, pirms vairākiem gadiem paustās bažas ir apstiprinājušās. Vēl papildu vēlēšanu tuvums un opozīcijas mērķtiecīgā vēlme sevi parādīt."

Noskaties arī – Personīgi apvainojumi un asaras: Saeima asi debatēt par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Kā norāda politoloģe, tad galvenais opozīcijas, tostarp "Apvienotā saraksta", mērķis, ierosinot balsojumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, bijis pierādīt, ka Siliņas kundzei nav izdevies pašreizējo valdības modeli iznest līdz galam. Pierādīt, ka valdība nav darbotiesspējīga, ka tā ir sašķelta, ko arī apliecina Stambulas konvencijas denonsēšanas balsojums.

ZZS rīcība pārsteidz politoloģi

Vaicāta, vai balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas politoloģei ir pārsteigums, viņa norāda – pēdējās dienās jau vairs ne. Tomēr vienlaikus negaidīts pavērsiens bijusi ZZS rīcība. Metla-Rozentāle bija pieļāvusi, ka politiskais spēks neies tik tālu. Viņa varēja paredzēt, ka ZZS jautājumu aktualizēs, lai parādītu vēlētājiem, ka aizvien turas pie klasiskām, konservatīvām vērtībām, bet vienlaikus tomēr to nevirzīs balsojumam par konvencijas atcelšanu.

"Es paredzēju, ka viņi teiks, ka šo jautājumu izvērtējuši, sapratuši, ka konvencija nav pretrunā viņu pamatvērtībām, bet, tā kā šīs valdības laikā dokumentu ir apstiprinājuši, tad paziņotu – nav pareizi šīs pašas valdības laikā no tās atteikties," iepriekšējās prognozes apraksta Metla-Rozentāle, piebilstot, ka paredzēja, ka ZZS "izies no šīs situācija", lai varētu turpināt darbu valdībā, saglabājot koalīcijas līgumu. "Man patiešām pārsteigums, ka ZZS tiešām aizgāja kopā ar opozīciju un atkāpās no sava solījuma. Tas ir jautājums par uzticību un par politisko godaprātu," teic politoloģe.

Kas notiks tālāk?

Pagaidu valdība nav viens no iespējamiem scenārijiem, tā teic politoloģe. Visticamāk, tiks izveidota jauna valdība. Pašreizējā valdība, ja to saglabātu, pēc Metlas-Rozentāles domām, nespēs kopīgi pieņemt lēmumus, ņemot vērā iekšējos konfliktus. Domstarpības ir tik samilzušas, ka ZZS var principā neatbalstīt "Progresīvo" idejas un otrādi. Pat, ja "Vienotība" saturēs valdību, vai tās darbs būs vērtīgs sabiedrībai.

Runājot par citiem valdības modeļiem, politoloģe tajos neredz "Progresīvos" un "Jauno Vienotību", jo abiem politiskajiem spēkiem šobrīd nav partneru. Savukārt ZZS valdību varētu veidot, jo ir atcēlusi "Apvienotajam Sarakstam" pirms pašreizējās valdības izveidošanas novilkās treknās sarkanās līnijas. "ZZS nav sarkano līniju ar "Apvienoto Sarakstu", ar "Latvija Pirmajā vietā", taču "Stabilitātei" gan netiek izskatīts kā partneris," vienu no iespējamiem valdības modeļiem ieskicē politoloģe.

Taujāta, kāds būs politiskais kurss šādā kombinācijā, viņa teic – konservatīvs, nacionāls. Papildu arī "Latvija Pirmajā vietā" vēlme draudzēties ar austrumu kaimiņiem.

Protams, ir vēl arī alternatīvs, taču mazāk ticams scenārijs, ka "Jaunā Vienotība" spēj vēl visu vērst par labu. Pagaidām vēl gan grūti saprast, kā norāda Metla-Rozentāle, cik lielas ir savstarpējās domstarpības starp "Jauno Vienotību" un "Progresīvajiem". Aktuāls ir jautājums, kā tas bija iespējams, ka komandas vadītāja Siliņa pietiekami neparūpējās par komandas saliedētību, kas noveda pie tā, ka ZZS nejuta atbildību un no komandas izstājās.

"Vienlaikus ZZS arī saka, ka tai nav nekādu problēmu palikt valdībā. Situācija ir kurioza. "Vienotība" pati arī negāzīs savu valdību, eksistējot šādā modelī rodas šaubas par politisko spēku pašcieņu," pauž politoloģe, piebilstot, ka vēl šīs valdības laiks nav beidzies arī tāpēc, ka prezidents Stambulas konvencijas denonsēšanas likumprojektu vēl nav izskatījis. Ja projekts tiek mests atpakaļ un atkārtoti nonāk Saeimā, iespējams, ZZS var mainīt savu viedokli un nobalsot pret konvencijas atcelšanu. Šāda iespēja, kaut arī niecīga pastāv, pauž politoloģe.

Viss ir prezidenta rokās

Pagaidām nav prognozējams, kādu ceļu attiecībā uz Stambulas konvenciju izvēlēsies prezidents. Iespējams, viņš var izvēlēties referenduma ierosināšanas ceļu. Tas nozīmētu, ka tiek apturēta likuma izsludināšana un likumprojekts tiek nodots tautas rokās – parakstu vākšanai. Ja tiek savākti nepieciešamie 155 tūkstoši balsi, tad var iniciēt referendumu. "Jautājums ir, vai 155 tūkstoši reāli tiks savākti, jo pēdējo gadu vēsturē mēs redzam, ka kopš balsošanas par krievu valodu kā otro valodu, neviens referendums Latvijā nav noticis," atgādina politoloģe.

Vēl viena iespēja ir Valsts prezidentam doties uz Satversmes tiesu un lūgt, lai tā izvērtē, vai likumprojekts nav pretrunā ar Satversmi. Tomēr šādā situācijā tālākais scenārijs ir visneskaidrākais – tiesa var norādīt uz problēmām likumprojektā, bet tiesa neparedz, ka parlamentam obligāti jāseko tiesas norādījumiem. "Satversmes tiesas lēmums nestrādās kā rīkojums, kas automātiski paredz Stambulas konvencijas atjaunošanu," skaidro Metla-Rozentāle. Vērtējot 5000 iedzīvotāju iziešanu ielās, un kāpēc Saeima šo situāciju tomēr neņēma vērā, viņasprāt, tas rāda, ka politiskie spēki, kas ievēlēti parlamentā, uzskata, ka vienīgais dialogs ar savu vēlētāju ir vēlēšanas.

"5000 iedzīvotāju ir viena daļiņa Latvijas sabiedrības. Referendums palīdzētu saprast, ko tad domā mūsu sabiedrība. Jā, tas ir dārgs, jā, varbūt nesavāks vajadzīgos 155 tūkstošus balsu, bet dažkārt sensitīvu jautājumu risināšanai, ir svarīgi saprast, ko mūsu sabiedrība domā," teic politoloģe, papildinot, ka ļoti iespējams, mēs kā sabiedrība kopumā patiešām vēl esam konservatīvi, homofobiski noskaņoti, nepieņemot neko, kas ir ārpus tradicionālā, pieņemtā, standarta pasaules redzējuma. Tas būtu jāpieņem kā fakts, un jāvirzās uz priekšu, lai Latvijā politiskā kultūra attīstītos un mēs pietuvoties Skandināvijas un Rietumeiropas vērtībām.

Vairāk par "Nacionālās apvienības" redzējumu, kāpēc Stambulas konvencija jādenonsē, vari uzzināt intervijā ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju, "Nacionālās apvienības" pārstāvi Ināru Mūrnieci intervijā: "Cilvēkus sargā policisti, nevis konvencijas." Mūrniece komentē lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas"