Trūkst disciplīnas. Latvijas iedzīvotāji kūtri šķiro tekstilu, liecina aptauja

Savukārt, raksturojot galvenos šķēršļus, kas kavē šādu paradumu ieviešanu, lielākā daļa iedzīvotāju norāda uz paša nepietiekamo disciplīnu, liecina tekstila nomas uzņēmuma "Lindstrom" un "Norstat Latvija" veiktā iedzīvotāju aptauja, kas noritēja oktobrī, piedaloties 1005 respondentiem visā Latvijā.

Jaunākie aptaujas dati par tekstila šķirošanas paradumiem liecina, ka tikai 31% Latvijas iedzīvotāju ir nostiprinājies paradums nodot nolietoto tekstilu šķirošanai tam paredzētajos tekstila konteineros.

No 66%, kuri to nedara vispār vai dara neregulāri, 23% aptaujāto norāda, ka tekstilu šķiro tikai dažkārt, taču mēdz to izmest arī sadzīves atkritumos. 25% atzīst, ka to dara tikai tad, ja konteineri atrodas ērti pieejamā vietā, savukārt 18% tekstilu nešķiro nekad.

Jautājot, kādi ir galvenie izaicinājumi, kas apgrūtina tādu jaunu paradumu kā atkritumu šķirošana, sportošana, veselīga uztura ieviešanu un noturēšanu ilgtermiņā, lielākā daļa aptaujāto jeb 31% atzīst, ka to ietekmē paša nepietiekamā disciplīna, savukārt vēl 30% atzīst, ka pietrūkst laika. Vēl  17% ir norādījuši, ka trūkst motivācijas turpināt iesākto, tikmēr 8% atzīst, ka ātri zaudē interesi, savukārt 11% aptaujāto apgalvo, ka jaunus paradumus kopumā nekad nesāk.

Tā kā jaunu un ilgtermiņā noturīgu paradumu veidošana prasa noteiktu uzvedību, eksperte skaidro, ka paradumi veidojas tad, kad rīcība iegūst personisku nozīmi un ir saistīta ar jēgu, bet tik pat svarīgs ir praktiskais izpildījums, lai tas būtu viegli izdarāms. Pretēji cilvēka dabā ir atrast dažādus ataisnojumus, kāpēc jauns paradums nav noturīgs ilgtermiņā.

Dace Kačkāne, psihoterapijas speciāliste norāda, ka svarīgi ir negaidīt, kad būs vairāk motivācijas vai laika. Paradums rodas no mazām, regulārām darbībām, nevis no iedvesmas brīžiem.

"Ja šķirošanu sasaistām ar pozitīvu sajūtu vai vērtību, piemēram, rūpēm par vidi, šis ieradums nostiprinās dabiski. Būtiski jauno ieradumu padarīt viegli izpildāmu un automātisku, lai tas neprasītu apzinātas pūles un nešķistu kā laika patēriņš. Piemēram, vienoties par vienu konkrētu vietu mājās, kur likt nolietoto tekstilu," uzsver Dace Kačkāne.

Visā Latvijā ir pieejami tekstila konteineri, kuros drīkst ievietot tīru un sausu apģērbu, apavus, gultas veļu, aizkarus, dvieļus, galdautus un citus tekstilizstrādājumus, tos pirms tam sapakojot aizvērtos maisos, atgādina "Lindstrom" vadītājs Latvijā Ivars Šmits. "Svarīgi, lai tekstils būtu bez traipiem, pelējuma vai ķīmisku vielu nosēdumiem. Viss savāktais tekstils nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur materiāli tiek nodoti pārstrādei vai atkārtotai lietošanai – tādējādi materiāli iegūst jaunu dzīvi un tiek samazināts atkritumu apjoms," viņš skaidro.