Igaunijā atlaižu bums. Lielveikali pārtiku piedāvā par zemāku cenu
Ja raugās tikai uz pēdējiem divu mēnešiem, patērētājiem tās ir nelielas, taču labas ziņas. Cenu kāpums sāk bremzēties. Taču lielam optimismam īsti pamata nav.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem Igaunijas inflācijas līmenis bija augstākais eirozonā, ieraujot valsti inflācijas spirālē.
"Ja izejvielu cenas pieaug, ja algas pieaug… pieskaitām vēl izmaksas par energoresursiem. To mēs ietekmēt nevaram. Bet ir lietas, kuras var ietekmēt valdība."
Runa, protams, ir par nodokļiem. No 1. jūlija pievienotās vērtības nodoklis Igaunijā celts līdz 24%, palielināts arī akcīzes nodoklis. Dzērienu nozarē tas jāskata kontekstā ar vēso un slapjo vasaru.
"Arī mēs redzam pārdošanas un patēriņa apjomu kritumu, bet cenas ir pieaugušas. Tikai uz nodokļu rēķina, ražotāji paši cenas nav būtiski cēluši."
Ar jauno likmi Igaunijā būs ceturtais lielākais PVN Eiropā. Līdzīgi kā Latvijā, nauda nepieciešama aizsardzības tēriņiem. Tā sauktās "Drošības nodokļa" paketes ietvaros trijos gados pakāpeniski plānots iegūt papildu 2,5 miljardus eiro.
Tas viss ir nepieciešams, taču vismaz šobrīd, kā liecina "Eurostat" dati, Igaunijas inflācijas līmenis ir augstākais eirozonā, liekot uzņēmējiem lauzīt galvas.
"Mēs ražojam gatavo pārtiku. Ja izejvielas nesadārdzinās, tad šobrīd mēģinām cenas noturēt, lai tās nepieaugtu patērētājam. Taču ja aug izejvielu cenas, skaidrs ka galaprodukts būs dārgāks."
Šonedēļ monitoringa datus publicēja Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūts. Saraksts ir garš, bet izvelkot galveno: uz kopēja fona ir tikai daži izņēmumi, kur kāpuma nav vai tas ir minimāls. Vietējās vidēja izmēra olas gada laikā kļuvušas lētākas par sešiem procentiem. Neliels cenu kritums cūkgaļas ribiņām, kūpinātai cūkgaļai, veselam lasim un forelei. Minimāli pieaugusi vietējā siera cena.
"Redzu, ka cenu virsotnes jau sasniegtas, un mums nav īsti, kur vairs kāpt. Domāju, ka jau gada beigās siers un sviests būs veikalos pieejami par ļoti labām cenām."
Vienlaikus analītiķi novērojuši, ka krīt mazumtirdzniecības pārdošanas apjoms. Tieši tas tagad liek tirdzniecības tīkliem konkurēt, piedāvājot atlaides un akcijas.
"Patērētājs jau ir tas, kurš izlemj pie letes. Es nedomāju, ka Igaunijā tagad konkurence mazumtirdzniecībā ir pietiekami liela. Kad patērētājs ieiet veikalā, viņš vismaz – trešdaļu vai pat pusi produktu ieraudzīs ar atlaidēm."
"Es uzskatu, ka pārtikai jābūt lētai. Tāpēc saku, ka PVN jābūt nevis 24% bet nullei. Tā, lai pirkumu grozs kļūtu vēl pieejamāks."
Spiediens uz politiķiem šajā saistībā pastāvīgi ir augsts. Politiķi atbild, ka bez augstākiem nodokļiem sasniegt 5% no IKP aizsardzībai ir grūti vai pat neiespējami.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
