Eiropa piedzīvo HIV krīzi, cilvēki par inficēšanos uzzina novēloti

Eiropa nespēj laikus notestēt un ārstēt HIV. Vairāk nekā puse jeb 54 % no visām 2024. gadā apstiprinātajām diagnozēm bijušas novēlotas, tas apgrūtina laikus īstenot ārstēšanu.

Jaunie dati, ko ceturtdien, 27. novembrī, publicējis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs, liecina – testēšanas kļūme un arvien pieaugošs nediagnosticēto gadījumu skaits apdraud nosprausto mērķi. Eiropai līdz 2030. gadam izskaust AIDS kā sabiedrības veselības apdraudējumu.

Ikgadējais HIV/AIDS ziņojums liecina, ka Eiropas reģionā, 53 valstīs Eiropā un Centrālajā Āzijā, HIV diagnoze apstiprināta 105 922 iedzīvotājiem.

Lai gan kopumā dati liecina par nelielu HIV inficēšanās gadījumu skaita samazinājumu, ja salīdzina ar 2023. gadu, tomēr aizvien pastāv trūkumi testēšanā un diagnostikā.

Lielā vēlīnas diagnostikas proporcija nozīmē, ka daudzi cilvēki laikus nesaņem dzīvību glābjošo ārstēšanu un veselības aprūpi. Tas savukārt palielina risku, ka attīstīsies AIDS un ka HIV infekcija tiks pārnesta citiem iedzīvotājiem.

Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā (ES/EEZ) apstiprināti 24 164 HIV gadījumi, un tas atbilst 5,3 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

2024. gada dati liecina, ka 48 % HIV diagnožu ES/EEZ noteiktas novēloti.

Sekss starp vīriešiem joprojām ir visizplatītākais inficēšanās veids ES/EEZ, tie ir 48 % gadījumu. Diagnozes, kas saistītas ar heteroseksuālu (starp sievieti un vīrieti) inficēšanos, pieaug, sasniedzot teju 46 % no visiem reģistrētajiem HIV gadījumiem.

Novēlotās diagnozes visbiežāk ir to cilvēku vidū, kuri inficējušies heteroseksuālas transmisijas ceļā (sevišķi vīriešiem), un cilvēkiem, kuri injicē narkotikas.

Gandrīz viena no trim HIV diagnozēm 2024. gadā tika noteikta cilvēkiem, kuri dzimuši ārpus valsts, kurā noteikta diagnoze. ES/EEZ vairāk nekā puse no jaunajām diagnozēm noteikta migrantiem, kas rāda nepieciešamību pēc pielāgotiem, pieejamiem un kultūras ziņā atbilstošiem profilakses un testēšanas pakalpojumiem.

ECDC un PVO/Eiropa aicina steidzami veikt pasākumus, lai testēšanu padarītu par rutīnu, lai tā tiktu normalizēta un paplašināta. Jānodrošina plašāka piekļuve iespējai pašiem pārbaudīties, lai sasniegtu tos, kuriem nav piekļuves veselības aprūpes iestāžu sniegtiem pakalpojumiem.