Jauna parlamentārās izmeklēšanas komisija cer sakārtot Rīgas apkures tirgu – pie varas esošie politiķi ir skeptiski

Latvijā parlamentārās izmeklēšanas komisijām ir sena vēsture. Pirmās sākās vēl pagājušā gadsimta 20. gados. Nu jau bijuši gandrīz 40 šādu komisiju, un kas tik nav parlamentāri šķetināts – piemēram, kopš neatkarības atjaunošanas vētīti privatizācijas un pedofilijas skandāli, banku sabrukumi, trīs miljonu pazušana, tā sauktās oligarhu sarunas, Zolitūdes traģēdija un pandēmijas pārvarēšana.

Ir bijuši gan labāki, gan sliktāki piemēri. Negatīvajos šīs komisijas kritizētas kā tāds tvaika nolaišanas instruments. Izšķiests laiks, iztērēta nauda konsultantiem un piemaksai komisijas vadītājam, bet beigu beigās jēgas īsti nekādas.

Ceturtdien uz pirmo sēdi sanāca jaundibinātā komisija par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē. Par tās vadītāju ievēlēts Andris Kulbergs (AS), kurš iepriekš šādā formātā vadījis "Rail Baltica" problemātikas vētīšanu.

Uz jautājumu, kas liek domāt, ka šīs komisijas izveide varētu būt pozitīvais piemērs, viņš saka: "Man nebija nekādas pašmērķis radīt izmeklēšanas komisiju par šo jautājumu. Es meklēju visus alternatīvos ceļus, kā risināt. Jūs žurnālus paši dzirdējāt no manis jau šā jautājuma pacelšanu jau divu gadu garumā. Šeit ir ļoti daudz iesaistītās puses, kas neļauj jautājumā iedziļināties līdz detaļām."

Stāsta pamatā ir situācija Rīgas siltumapgādes tirgū Daugavas labajā krastā. Līdzsvars un mijiedarbība starp lielo "Latvenergo", kas siltumu iegūst kā blakusproduktu elektrības ģenerācijā termoelektrocentrālēs, un mazākajiem tā sauktajiem neatkarīgajiem ražotājiem – šķeldas katlumājām. Sistēmā pa ceļam uz rīdzinieku apgādi ar siltumu visi labi nopelna, bet samaksā par to pilsētnieki savos rēķinos.

Parlamentārā izmeklēšanā ierasti ir opozīcijas instruments, un koalīcijas pārstāvji skeptiski. "Jaunās Vienotības" deputāts Uģis Rotbergs balsoja pret Kulberga kandidatūru komisijas vadīšanai.

"Es diezgan rezervēts esmu, jo šis jautājums principā ir Rīgas pilsētas jautājums. Ja kolēģi ir izvirzījuši vajadzību tādā strādāt, tad manā frakcijā vienkārši nolēma izvirzīt man kā dalībnieku. Kulberga kungs jau ir ļoti aktīvi šos jautājumus cilājis. Nezinu, kāda ir viņa interese, jo Rīgas jautājumi īsti nav Saeimas kompetencē," klāsta Rotbergs.

Arī Rīgas domē saimniekojošie "Progresīvie" ir skeptiski, bet pat nebija pārstāvēti pirmajā sēdē. Sākotnēji bija iecerēts, ka tajā darbosies Edmunds Cepurītis, bet, ņemot vērā, ka viņš iepriekš bija Rīgas domes deputāts, nolemts  tomēr vēlāk virzīt citu, pagaidām neatklātu pretendentu.

"Mēs vienu citu parlamentārās izmeklēšanas komisiju arī izteicāmies, ka ir pārsteidzoši, ka tās rodas tieši priekšvēlēšanu laikā. Kaut kādā ziņā arī šeit tas dublē darbu, ko var veikt gan Tautsaimniecības komisija, gan Vides apakškomisija," saka Cepurītis.

Komisijas vadītājs Kulbergs gan noliedz saistību ar vēlēšanu tuvumu. Iecerēts gan izmeklēt, kāpēc izveidojusies šāda situācija tirgū, gan piedāvāt konkrētus likumdošanas vai cita veida risinājumus.

"Te ir pārregulēta šī situācija. Nosaukts ir par "konkurences tirgu", kurā var pelnīt neiedomājamus miljonus un par ko samaksā visi rīdzinieki. Kā var ražot Rīgā divus siltumus un vienu pūst gaisā, ko ir apmaksājuši visi iedzīvotāji? Šī nesaimniecība ir jāaptur," pauž Kulbergs.

Neizdarību šķetināšanā plānots aicināt piedalīties komisijas sēdēs arī Ģenerālprokuratūras pārstāvi.

Nākamā jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde gaidāma nākamnedēļ, kad paredzēts vienoties par skaidru ceļa karti, kā tālāk virzīties, kurus viesus no kurām institūcijām aicināt uz iztaujāšanu, un galu galā, kas tad īsti būs sasniedzamais mērķis.