Eiropai vajag savu plānu kara izbeigšanai Ukrainā, rosina aizsardzības komisārs Kubiļus
Eiropas līderi atkal cenšas nostiprināt savu lomu sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, īpaši laikā, kad Maskavā Krievijas diktators Vladimirs Putins tiekas ar ASV pārstāvjiem. Kā norāda "EuroNews", Eiropas Komisijas aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus brīdina — Eiropai steidzami jāstiprina sava ģeopolitiskā ietekme.
Kubiļus "EuroNews" raidījumam "Europe Today" uzsvēris, ka Eiropai jāspēj rīkoties patstāvīgi, nevis gaidīt, kad iniciatīvu pārņems ASV: "Mums vajadzētu pārvarēt mentālo barjeru — mēs pārāk bieži gaidām plānus no Vašingtonas. Eiropai vajag savu redzējumu, ko varētu salīdzināt ar amerikāņu priekšlikumiem."
Otrdien Maskavā ieradies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un viņa znots Džareds Kušners, lai turpinātu sarunas ar Kremli par kara izbeigšanu Ukrainā.
Šī tikšanās notiek pēc tam, kad pagājušajā nedēļā noplūda jaunā ASV–Krievijas miera plāna versija, kas būtiski sliecās par labu Maskavai. Informācijas noplūde radīja paniku gan Ukrainā, gan Eiropā, liekot Eiropas valstīm steigšus meklēt pretargumentus.
Lai arī Eiropa ir lielākais Ukrainas militārās un finansiālās palīdzības avots, tā joprojām netiek pietiekami iesaistīta galvenajās politiskajās sarunās.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien norādīja: "Bez Eiropas līdzdalības nekādas vienošanās nebūs. Process var virzīties tikai tad, ja Eiropieši sēž pie sarunu galda." Makrons piebilda, ka nekādi galīgie lēmumi vēl nav pieņemti, un Eiropas valstis turpinās apspriest drošības garantijas Ukrainai.
Komentējot Trampa administrācijas aktivitātes, Kubiļuss sacīja, ka "ir labi, ka tiek meklēti risinājumi", tomēr brīdināja par risku piekrist nevēlamam kompromisam. "Slikts darījums būtu slikts ne tikai Ukrainai — tas apdraudētu visu Eiropu," viņš uzsvēra, atgādinot, ka Eiropas izlūkdienesti brīdina par iespējamu Krievijas mēģinājumu testēt NATO 5. pantu nākamajos gados.
Tāpat Kubiļus atbalsta ideju par īpašu aizdevumu fonda izveidi, izmantojot ap 200 miljardiem eiro iesaldēto Krievijas Centrālās bankas līdzekļu, lai sniegtu papildu atbalstu Ukrainai nākamajos divos gados. Komisārs norāda: "Šāds finansiāls instruments varētu pārliecināt Putinu, ka viņam nav cerību kaut ko iegūt."
Tomēr šo ieceri šobrīd bloķē Beļģija, kas pieprasa lielāku riska sadali iespējamās Maskavas atriebības gadījumā. Par Eiropas līderu galīgo lēmumu plānots vienoties 18. decembrī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
