"Nevajag nojaukt, bet sagatavoties spridzināt!" Asas diskusijas par sliedēm uz Krieviju

"Mēs jau ne vienu reizi vien esam dzirdējuši, ka mūsu teritorija, īpaši Latvijas austrumu daļā – purvi, ezeri, caurtekas, meži – ir viena no mūsu aizsardzības līnijām," tā savu argumentu par sliežu nojaukšanu raidījuma gaitā iesāk militārais analītiķis un bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš. "Jāņem vērā, ka dzelzceļa uzbērumi, kas nāk iekšā [no Krievijas] faktiski nonivelē priekšrocību līdz nullei."

Sliežu jautājums militārajā nozarē apspriests kopš Latvija atguva neatkarību, ticis uzsvērts, ka šo apdraudējumu Latvijai jālikvidē prioritāri. "Tolaik bija daudz cilvēku, kas dienējuši dzelzceļa karaspēkā PSRS, viņi varēja pastāstīt, ko no tā var gaidīt un ar ko tas var beigties." Vienlaikus Vērdiņš akcentē, ka ar sliedēm ir par maz, ir svarīgi arī likvidēt uzbērumus. Krievijai ir savs specializētais dzelzceļa karaspēks, kurā dien 30 līdz 50 tūkstoši. Karaspēks jau pierādījis, cik efektīvi tas var rīkoties, izbūvējot militāro dzelzceļu uz Abhāziju Gruzijā. "Ir arī citi vēsturiskie piemēri. Tāpēc tas nav joks. Krievijas militārās transportēšanas mugurkauls ir dzelzceļš," atgādināja Vērdiņš.

Kādreizējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks un Latvijas stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Leonīds Loginovs toties ir neizpratnē, kāpēc fokuss uz sliedēm un kāpēc netiek runāts par nepieciešamību nojaukt lidlaukus, autoceļus un hesus.

"Es nestādos priekšā, kā un kas vispār grasās braukt pa dzelzceļu. Ja mēs skatāmies uz Latvijas karti, tad Latvija ir tā saucamais tupiks," savus argumentus klāstīja Loginovs. "Ešeloniem dragāt ar tankiem un citiem, viņi jau atdursies pie Ventspils un Liepājas. Viņiem nav kur caur šejieni tikt."

Video: Sliežu nojaukšana uz Krieviju. Vai Latvijai šāds solis jāsper?

Viņaprāt, Latvijai ir jārīkojas pretēji. Ir jāatstāj sliedes, un gadījumā, ja krievi tiešām brauks pa dzelzceļu teritorijā, tam sagatavoties, uzspridzinot kā 1941. gadā. "Partizānu karš, apakšā bumbu, un aiziet, kā filmā," savu redzējumu, kāpēc sliedes jāsaglabā, pauda Loginovs.

Sliežu demontāžai patlaban iebilst "Latvijas Dzelzceļš", kas  norāda – šāds solis apturētu tranzītkravas. Dzelzceļa pārvadājumu apjomi Latvijā samazinājušies no 11,5 miljoni tonnu 2024. gadā līdz 7,6 miljoni tonnu šogad desmit mēnešos. Imports un tranzīts no Krievijas un Centrālāzijas 2024. gadā veidoja trešo daļu pārvadājumu. "Latvijas dzelzceļam" tas būtu ievērojams zaudējums.

Paula Timrota komanda raidījumā "Spēles noteikumi" izskata argumentus "par" to, lai tiktu nojauktas sliedes uz Krieviju. Viņa komandā militārais analītiķis un bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš un Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).

Savukārt Ģirta Timrota komanda pauž argumentus "pret" sliežu nojaukšanu. Komandā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P), bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks un Latvijas stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Leonīds Loginovs.