Džūdija Denča saka, ka viņa "neatceras, ko darīs rīt", bet joprojām var deklamēt Šekspīra darbus

Vecums viņu nav novārdzinājis. Džūda, kā viņu sauc draugi, ir sirsnīga un ar labu humora izjūtu, kas atklāj joprojām dzīvīgu prātu, pat ja viņa uztraucas par atmiņas zaudēšanu.

Laika ritējums ir atstājis ietekmi. Viņas spoži zilās acis, kas var kļūt tēraudstingras, spēlējot tādu lomu kā "M in the Bond" filmās, vairs neredz.

Viņas redze jau vairākus gadus pasliktinās vecuma saistītas makulas deģenerācijas dēļ. Aktrise neslēpj, ka arī sarunas biedri, kas sēž tuvu, redz miglaini. Viņa sak: "Tu esi miglā."

Viņa cieš no tā, ka abas acis ir "slapjas", kas ir vissliktākais stāvoklis, tāpēc neko nevar darīt.

"Tas ir īsts trieciens," viņa saka klusā balsī.

Tas bija trieciens viņas neatkarībai, kad viņa vairs nevarēja vadīt automašīnu un tad bija spiesta atteikties no izšūšanas, lasīšanas un televīzijas skatīšanās.

Par to vai ar redzes zaudēšanu ir kaut kas, kas viņai īpaši pietrūkst, aktrise neslēpj: "Nu, man pietrūkst redzēt Klaivu Mairiju spēlējam "Mastermind", bet es dzirdu jautājumus."

Aktrisei joprojām ir ieslēgts televizors, bet tagad viņa to tikai klausās.

Runājot par saviem vecākiem, Denča stāsta, ka viņas temperamentīgais rakstus ir no viņas rudmatainās īru mātes. Viņas tēvs, ārsts Redžinalds Artūrs, bija anglis, bet uzauga Dublinā, kur satika Eleonoru Olīvu Džounsu, kura kļuva par viņa sievu.

Viņa jūtas laimīga, ka joprojām var atcerēties tekstus no Šekspīra darbiem, kurus viņa ir izrādījusi visu savu dzīvi, jo jau bērnībā viņas ģimenē bija ierasts mācīties viņa vārdus.

"Bet es neatceros, ko darīšu rīt, es jums zvēru," viņa lūdz apstiprinājumu saviem asistentiem, kas arī intervijas laika ir turpat līdzās, lai netraucētu sarunu, bet būtu gatavi palīdzēt, ja nepieciešams. "Tā var būt taisnība, jā," viņi saka vienbalsīgi, kā grieķu korī.

Dokumentālā filmā "Džūdija Denča: Šekspīrs, mana ģimene un es" ("Judi Dench: Shakespeare, My Family and Me"), kas ir uzņemta pēc režisora ​​Hārvija Lilija lūguma, kurš 2021. gadā uzņēma savu seriāla "Kas tu domā, ka esi?" ("Who Do You Think You Are?") epizodi, kad pirmo reizi atklājās aktrises saikne ar Dāniju un ieveda viņu Šekspīra, kurš ir viņas mūža varonis, lokā.

Denčas desmitkārtējā vecvecmāte bija galma dāma Dānijas karaļa galmā Kronborgas pilī Dānijā, kas iedvesmoja Elsinoru, Šekspīra Hamleta darbības vietu. Bet jaunā dokumentālā filma pievēršas viņas astoņkārtējajam vecvectēvam Andersam Billem, kurš 1606. gadā ieradās Anglijā kā karaliskās svītas loceklis, un tās galvenais jautājums ir: vai Denčas sencis šajā vizītē patiešām varēja satikt vai vismaz saskarties ar Viljamu Šekspīru, ņemot vērā, ka pats dramaturgs bija svarīgs Džeimsa I galma loceklis?

Tieši gadu desmitiem ilga pazīstamība ar vārdiem, kas izskaidro visu, kas jāzina par cilvēka stāvokli, saista viņu ar bērnību, ģimeni, visu viņas lielisko karjeru un mīlestību uz dzīvi, Maiklu Viljamsu, viņas mirušo vīru – un meitas Fintijas (dzimusi kā Tara Kresida), arī aktrises, tēvu –, kurš 2001. gadā 65 gadu vecumā nomira no plaušu vēža.

Džūdija un Maikls iepazinās 60. gados, kad abi strādāja Karaliskajā Šekspīra kompānijā, un apprecējās 1971. gadā. Denča neslēpj, ka viņai vīra pietrūkst katru dienu.

Aktrise ar nepacietību gaida Ziemassvētkus kopā ar ģimeni – meitu Fintiju, mazdēlu Semiju un viņa draudzeni Liziju. Viņi neskatās televizoru, izņemot karaļa runu.

Džūdija Denča

"Ja tev ir paveicies būt kopā ar ģimeni, pie galda, tad tas man patīk vislabāk. Cilvēku grupa, kas sarunājas, apmainās ar lietām un priecājas viens par otru. Nav nekā labāka par to."

Šogad Denča teica, ka tagad viņai ir nepieciešama pilna laika palīdzība sabiedriskās vietās, lai viņa "nenokristu" redzes problēmu dēļ. 2012. gadā viņa pirmo reizi atklāja vecuma izraisītas makulas deģenerācijas diagnozi – deģeneratīvu acu slimību, kas ir galvenais redzes zuduma cēlonis Apvienotajā Karalistē un skar vairāk nekā 700 000 cilvēku.

Viņa ir saistījusi šo stāvokli ar savu faktisko aiziešanu no aktiermākslas. "Es vairs neredzu filmēšanas laukumā," viņa teica 2023. gadā, piebilstot: "Un es neredzu, lai lasītu. Bet tu vienkārši ar to sadzīvo."

Džūdija Denča

"Ir grūti, ja man ir kāda garāka loma. Es vēl neesmu atradusi risinājumu. Jo man ir tik daudz draugu, kuri man iemāca scenāriju."

Denčas pēdējā loma uz ekrāna bija neliela loma 2022. gada Ziemassvētku filmā "Spirited". Tajā pašā gadā viņai bija nozīmīgāka loma filmā "Allelujah, kas ir Alana Benneta lugas ekranizācija. Tajā pašā gadā viņa saņēma arī savu astoto "Oskara" nomināciju par darbu Keneta Branaga filmā "Belfast".

Denča joprojām bieži parādās publiskos pasākumos, piemēram, labdarības pasākumos, tostarp pagājušajā mēnesī kopā ar Ianu Makelenu "Royal Shakespeare Company" labdarības pasākumā. Maijā viņa tika attēlota dzīvajā skulptūrā, lai atbalstītu limfedēmas pētījumus. Viņa teica, ka nespēs redzēt gatavo skulptūru, bet to aptaustīs, "ja man ļaus".