"Smadzeņu puve": kā sociālie tīkli ietekmē mūsu prātu un uzmanību

Tas ir nezinātnisks, bet populārs termins, kas raksturo sajūtu, ka pārmērīga zemas kvalitātes satura skatīšanās samazina koncentrēšanos un kritisko domāšanu, skaidro CNN.

Satura veidotāja Ticiana Bučeca no Berlīnes savos video tieši tam arī pievēršas. "Es veidoju šo sēriju, jo man ir apnicis justies tā, it kā sociālie tīkli mūs padarītu dumjākus, trauksmainākus un mazāk apzinātus," viņa saka savā pirmajā video.

Termins "smadzeņu puve" bieži tiek lietots, runājot par bezjēdzīgu, ātri patērējamu saturu – piemēram, dīvainiem video, bezgalīgām kompilācijām vai vīrusu trendiem. Lai gan zinātniski tas nav definēts jēdziens, eksperti atzīst – bažām ir pamats.

Vai smadzenes tiešām cieš?

Neirologs Konstantīno Jadeola no Veila Kornela Medicīnas koledžas skaidro, ka mehānismi, kas liek mums bez domāšanas skatīties sociālo tīklu saturu, līdzinās atkarību procesiem. "Tie var būt līdzīgi mehānismiem, kas darbojas narkotiku, alkohola vai azartspēļu atkarībās," viņš norāda.

Iepriekšēji pētījumi liecina, ka pusaudžiem ar interneta atkarību ir traucēta saziņa starp smadzeņu zonām, kas atbild par uzmanību un darba atmiņu. Tāpēc ir loģiski domāt, ka ilgs laiks, kas pavadīts pie zemas kvalitātes satura, var kaitēt smadzeņu darbībai.

Kas ir "zema kvalitāte", runājot par sociālo tīklu saturu?

Pēc ārstes un grāmatas autores Nidijas Guptas domām, galvenais "vaininieks" ir īsformāta saturs – īsi, ātri video, kas neprasa domāšanu. "Mūsu uzmanības resurss ir ierobežots. Kad pārāk daudz satura par to sacenšas, kaut kas svarīgs cieš – veselība, darbs, attiecības vai miegs," saka Gupta.

Šādi video ir veidoti tā, lai radītu dopamīna uzplūdu – labsajūtas sajūtu, kas liek atgriezties vēl un vēl. "Bieži vien šis saturs nepalīdz ne mācīties, ne augt," piebilst Jadeola. Ilgtermiņā tas var novest pie tā, ka garāks un dziļāks saturs šķiet garlaicīgs.

Lielākais risks – bērniem

Eksperti īpaši uzsver riskus bērniem. "Bērniem ir vajadzīgas dažādas pieredzes – sociālas, emocionālas, fiziskas," skaidro Jadeola. "Ja viņi visu laiku ir pie ekrāna, viņi var palaist garām svarīgus attīstības posmus."

Tomēr atbildība gulstas arī uz pieaugušajiem. "Ekrāna atkarība vairs nav bērnu problēma. Tā ir cilvēces problēma," saka Gupta. "Mēs esam paraugs bērniem – arī tad, kad skatāmies telefonā pie stūres."

Vai "smadzeņu puvi" vajag pilnībā aizliegt?

Psiholoģe Līza Damūra uzskata – pilnīgs aizliegums nav risinājums. "Ja bērni izdara to, kas viņiem jādara, un ir atbildīgi, viņiem pienākas arī bezjēdzīga atpūta," viņa saka.

Arī pieaugušajiem sociālie tīkli var dot labumu – ja tos lieto ar mēru.

Kā samazināt negatīvo ietekmi?

Kalifornijas Universitātes profesore Glorija Marka iesaka noteikt skaidras robežas. "Ja jūs mēdzat pazust sociālo tīklu "truša alā", ir vērts noteikt limitus," viņa saka. Gupta iesaka:

• noteikt konkrētu laiku sociālajiem tīkliem,
• dzēst aplikācijas un lietot sociālos tīklus tikai interneta pārlūkā,
• mainīt vidi, nevis paļauties uz gribasspēku.

"Gribasspēks nestrādā. Vide ir svarīgāka," viņa uzsver. Un, iespējams, Jaunais gads ir īstais brīdis, lai pārskatītu savus digitālos ieradumus.