Eiropa pēc miera panākšanas gatava sūtīt karavīrus uz Ukrainu, bet ASV atbalsts joprojām neskaidrs

Parīzē notikušajā Eiropas sabiedroto sanāksmē, kur tika apspriestas Ukrainas drošības garantijas, piedalījās arī ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi, kas deva cerību, ka Vašingtona tomēr uzklausīs Eiropas pozīciju.

"Mēs lielā mērā esam pabeiguši drošības protokolus," sacīja ASV sūtnis Stīvs Vitkofs, stāvot līdzās Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Ukrainas līderiem Elizejas pilī. "Tas ir svarīgi, lai šis karš, kad tas beigsies, beigtos uz visiem laikiem," viņš piebilda.

Karavīri – bez ASV drošības garantijām?

Neraugoties uz Francijas un Lielbritānijas apņemšanos nosūtīt karaspēku uz Ukrainu pēckara periodā, ASV publiski nav apsolījušas šo spēku aizsardzību, ja Krievija apdraudētu viņu drošību.

Šonedēļ Francija, Lielbritānija un Ukraina parakstīja nodomu deklarāciju par daudz­nacionālu spēku izvietošanu, kas sniegtu atbalstu Ukrainas aizsardzībai, atjaunošanai un ilgtermiņa drošībai.

Eksperti uzsver – tas ir būtisks solis, jo dokuments ir rakstisks un parakstīts, tādējādi formālāks nekā iepriekšējie politiskie paziņojumi.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka arī Vācija pēc pamiera varētu piedalīties, izvietojot spēkus "NATO teritorijā, kas robežojas ar Ukrainu". Savukārt Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pirmo reizi publiski pauda gatavību piedalīties miera uzturēšanas misijā, lai gan konkrēts ieguldījums vēl nav skaidrs.

"Gribošā koalīcija" un nocietinājumi

Briselē bāzētā domnīcas "Bruegel" vecākais pētnieks Jakobs Funks Kirkegārds norādīja, ka divu valstu iniciatīva apzināti dēvēta par daudz­nacionālu, lai tai varētu pievienoties arī citas valstis.

"Kas tās varētu būt? Iespējams, Austrālija, bet noteikti Turcija – nozīmīgs spēlētājs Melnajā jūrā," viņš sacīja DW.

Sanāksme notika tā dēvētās "gribošās koalīcijas" ietvaros, kurā apvienojušās aptuveni 30 valstis bez ASV. Koalīcija paziņoja, ka palīdzēs veidot "aizsardzības nocietinājumus" Ukrainā, lai gan detaļas netika atklātas.

Pēc Kirkegārda domām, tie varētu līdzināties nocietinājumiem NATO valstīs Krievijas tuvumā. "Kā Somijā – vismaz mīnas un dzeloņstieples," viņš skaidroja.

Zelenskis: atbilžu joprojām nav

Deklarācijā arī paredzēta Eiropas līdzdalība ASV vadītā pamiera uzraudzības mehānismā, izmantojot dronus, sensorus un satelītus. Vienlaikus uzsvērts, ka Ukraina pati paliks "pirmajā aizsardzības un atturēšanas līnijā".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan atzina, ka skaidrības joprojām trūkst: "Vai visi gribošās koalīcijas partneri sniegs stingru atbildi, ja Krievija atkal uzbruks? Tas ir ļoti grūts jautājums. Es to uzdodu visiem, bet skaidru atbildi vēl neesmu saņēmis."

Viņš piebilda, ka līdz brīdim, kamēr drošības garantijas nebūs apstiprinājuši nacionālie parlamenti un ASV Kongress, uz šo jautājumu atbildēt nav iespējams.

Bez ASV – Eiropai pārāk liels risks

Austrijas militārais vēsturnieks Markuss Raisners uzsvēra, ka galvenais Parīzē pieņemtās deklarācijas mērķis ir panākt ASV skaidru apņemšanos.

"Bez šādas garantijas Eiropa nav gatava iet tālāk. Tagad bumba ir ASV pusē," viņš sacīja DW.

Viņš brīdināja, ka bez ASV militārajām spējām un garantijām Eiropas karaspēka plaša klātbūtne Ukrainā ir gandrīz neiedomājama. "Īpaši, kamēr Krievija uzskata Rietumu karavīrus Ukrainā par leģitīmiem militāriem mērķiem," uzsvēra Raisners.